Crazy Heart (2009)

Filma, par kuru Džefs Bridžes (Jeff Bridges) ieguva Oskaru, kā arī citas prestižas kino balvas. Filma ir novērtēta visā pasaulē un, lai gan Latvijā nav rādīta kino, pateicoties modernajām tehnoloģijām un dažādiem portāliem, kas ļauj filmas skatīties online, arī mēs varam redzēt šo filmu. Stāsts būtībā ir par pusmūža vīrieti - mūziķi, kuram ir vairākas ne pārāk veselīgas aizraušanās un to, kā spēj mainīties cilvēka dzīve.

Director: Scott Cooper

Cast: Jeff Bridges, Maggie Gylenhaal, Debrianna Mansini, Colin Farrell, etc.

Tagline: The harder the life, the sweeter the song.

Režisors šai filmai pats ir vairāk parādījies uz lielā ekrāna kā šāds un tāds aktieris ne pārāk labās filmās un tad nu šī ir viņa pirmā režisētā filma, kura balstās uz paša noveli. Tā kā pieļauju, ka viņš filmu ir uztaisījis tieši tādu, kād bija iedomājies.

Teikšu uzreiz – filma nav nemaz tik laba. Džefam Oskars gan, protams, ir pelnīts, jo viņa devums šajā filmā bija iespaidīgs! Es visu laiku neviļus šo filmu salīdzināju ar Wrestler un Walk The Line.

Sižets risinās mūsdienās Amerikas siltajos štatos. Stāsta centrā atrodas pusmūža vīrietis, kantrī mūziķis, kuram dzīvē īsti nav pie kā pieķerties, jo būtībā viņš ir gauži vientuļš. Tā vien šķiet, ka viņa labākie draugi ir glāze viskija un cigaretes, kuras tiek aizsmēķētas viena pēc otras. Viņa dzīve sastāv no pāris koncertiem, ko izkārto viņa menedžeris. Pavisam nejauši viņa dzīvē ienāk jauna sieviete, ar kuru mūziķim izveidojas siltas attiecības un pieķeršanās arī pret viņas mazo dēlu. Arī muzikālajā jomā ir kāds kāpiens soli augstāk un viss sāk izskatīties gaišāk, bet vai tā patiešām būs?

Skaņu celiņš lielisks. To visu īpaši lieliski padara tas, ka Džefs pats ir dziesmas iedziedājis, nerunājot jau par lielisko dziesmu "Fallin’ & Flyin’", kur Džefam pievienojās arī Kolins Farels (šķiet, ka visi īri prot dziedāt). Tas man tā īpaši patika.

Nu jā, aktieri ir tas, kas šo filmu padara labu. Džefs Bridžes, loģiski, ir vienkārši nepārspējams un tik lieliski iejuties tēla, ka ne brīdi man nezuda ticība viņa tēlam. Pēdējajā laikā es patiešām sāku novērtēt šādu labu, oldschool tēlojumu, kur patiešām tēlojums ir galvenais, nevis filmā esošie vizuālie efekti. Un tad Farels. Viņam diezgan atbilstoša loma, daudz jau viņš nebija uz tā lielā, zilā ekrāna, bet bija vietā. Un ļoti skaisti dziedāja. Pārējie aktieri radīja vienkārši lielisku fonu ar burvīgu noskaņu.

Bet filma nav tā labākā. Pārāk paredzama. Var jau būt, ka esmu izlutināta, skatoties oriģinālus scenārijus, bet nu nepatīk filma, kurā nav neviena īpaša, neparedzama pavērsiena. Jebkurā gadījumā, ja kāds no jums grib noskatīties ko no šāda tipa filmām, bet izcilu, tad uz priekšu – Wrestler un Walk The Line. Tās (vismaz pa manam) ir labākas.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz rakstu sarakstu