"Ahillejs un bruņurupucis" no 4. decembra kino "Rīga"

No šā gada 4. decembra kino "Rīga" demonstrēs japāņu kulta režisora Takeši Kitano ("Uguņošana", "Lelles", "Zatoiči" u.c.) jaunāko filmu "Ahillejs un bruņurupucis", kura savu Latvijas pirmizrādi piedzīvoja šā gada Starptautiskajā kinoaktieru festivālā "Baltijas Pērle".

Pirms filmas seansiem – kinokritiķes Dairas Āboliņas īsa video lekcija par režisoru, kā arī projekta "2in1" ietvaros Egila Medņa animācijas filma "Kuģis".

"Takeši Kitano ir mākslinieks divdabis. Viņš savās filmās var būt nežēlīgs, bet cēls. Viņš var būt lirisks, bet ironisks. Savā lakonismā, spilgtumā un jēgas ietilpībā viņa filmas epizodes līdzinās japāņu haikām. Filma "Ahilejs un bruņurupucis" ir zināmā mērā liriski autobiogrāfiska. Tā neslēpj mūžīgi nesaprastā mākslinieka kompleksus, spītību un dzīvot spēju." uzskata Daira Āboliņa.

Filma vēsta par gleznotāja Matisu (Kitano) dzīvi, kurš, par spīti panākumu trūkumam, neatsakās no sava sapņa – būt māksliniekam. Pēc paša Kitano vārdiem, filmā attēlots "nežēlīgums", ar kādu jāsaskaras, izvēloties mākslinieka dzīvesveidu, bet tās galvenā doma ir – arī netalantīgam cilvēkam jāieskatās sejā realitātei un jāturpina darīt visu, kas ir viņa spēkos. Kitano izjūtas attiecībā uz savām filmām ir tādas pašas, tomēr viņš turpina tās uzņemt, nedomājot par to, vai filmas gūs ievērību. Filmā redzamas apmēram 70 paša Kitano gleznas.

"Ahillejs un bruņurupucis" ir kā viegls, izsmalcināts un traģikomisks stāsts ar rūgtenu pēcgaršu. Viena no retajām filmām, kurā režisoram raksturīgā vardarbība uz ekrāna redzama vismazākajā mērā. Kā allaž diezgan sarežģīti likteņi filmā tiek pasniegti viegli, īpaši neprasot no skatītāja emocionālu reakciju. Sava veida dokumentalitāte bez pretenzijām uz kaut ko vairāk. Bet ir brīži, kad situāciju vienlaicīgā komisma un traģisma iespaidā vairs nav iespējams palikt vienaldzīgam un instinktīvi rodas vēlme gan smieties un slavēt aiz patiesas sirsnības, gan raudāt aiz totāla absurda un bezizejas sajūtas.

Andrejs Plahovs raksta Kommersant Weekend: "Ja Kitano būtu tikai gleznotājs, viņš, iespējams, visu mūžu veltīgi gaidītu atzinību. Vai arī paliktu viens no tūkstošiem kabarē komiķu. Ģēniju no vienkārša talanta šķir niecīga daļiņa milimetra, neizskaidrojamais "kaut kas". Šis attālums bieži ir nepārvarams. Taču notika savādāk, jo Kitano sāka uzņemt filmas."

Filma piedalījusies 2008. gada Venēcijas kinofestivāla konkursā.

www.kino.riga.lv

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu