Vērtīgs Rietumu Bankas Labdarības fonda dāvinājums Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam

Ar Rietumu Bankas Labdarības fonda atbalstu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja porcelāna kolekcija papildinājusies ar vērtīgu eksponātu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) pastāvīgās ekspozīcijas apmeklētāji, novērtējuši Latvijas mākslas porcelāna lepnuma – apgleznošanas darbnīcas "Baltars" (1925–1928) mākslinieku izcilo sniegumu, savā tālākā izpētes gājienā tradicionāli apstājas pie vitrīnas ar J. K. Jesena un M. S. Kuzņecova porcelāna fabrikās 20. gadsimta 30. gados ražotajiem traukiem. Neierastas un amizantas šajā elegantajā kafijas tasīšu un vāzīšu "kompānijā" šķiet liķiera pudeles, kas darinātas stilizētu latviešu tautu meitu veidolā. Bet kur gan palicis tautu dēls, kurš būtu piederīgāks dzērienu pasniegšanas funkcijai?

Šķirstot Jesena fabrikas izstrādājumu katalogu, blakus redzami abi: gan tautu meita, gan tautu dēls. Šādas liķiera pudeles (forma 9091 un 9092) tika ražotas laika posmā no 1936. līdz 1939. gadam, par ko liecina fabrikas "puķītes" zīmogs. Trauku dizainu izstrādājis Niklāvs Strunke (1896–1966) – gleznotājs, grafiķis, ilustrators, lietišķās mākslas un interjera metu autors, bet apgleznojuma izpildītājs diemžēl nav zināms.

1930. gadu otrajā pusē Latvijā pastiprinājās patriotisma uzplūds visās tautas dzīves jomās, un tas skāra arī porcelāna mākslu. Pazīstami mākslinieki porcelāna fabrikām zīmēja dekora metus trauku apgleznošanai. Neskaitāmu tautu meitu un tautu dēlu, arāju, ganīšu, ganiņu, dejojošu pāru un mīlas pārīšu attēlojums idilliskajā Latvijas lauku ainavā "iekaroja" sev vietu uz baltās porcelāna trauku virsmas. Šī valdošā romantiskā gaisotne – salda un reizē svinīga – atspoguļojas arī savdabīgajā idejā ražot liķiera pudeles dzērienu pasniegšanai tautiskā manierē.

Zināms, ka Latvijas brīvvalsts laikā tautu meitu un tautu dēlu formā veidotās pudeles rotājušas akciju sabiedrības "Ch. Jürgenson & Otto Schwarz" leģendārā restorāna "Otto Schwarz" galdu klājumus. Akcentējot piederību šim uzņēmumam, katra liķiera pudele tika "iezīmēta" ar zeltā rakstītu firmas nosaukumu joslā gar figūras pamatni.

"Otto Schwarz" īpašniece Dora Jirgensone, kura bija īsta biznesa "haizivs", 20. gadsimta 30. gados, pēc vīra Kristiāna nāves, spēja sekmīgi pārvaldīt firmas uzņēmumus Rīgā, Jūrmalā un Liepājā, turklāt viņas "impērijā" strādājuši ap 700 darbinieku. Dora Jirgensone darbojās ne tikai restorānu un kafejnīcu jomā, bet arī ražoja un eksportēja liķierus un vīnus. Stāsta, ka iecienīto ķimeņu liķieri "Allažu ķimelis" ("Allasch Kümmel") kafejnīcu apmeklētāji varējuši baudīt pat Londonā.

Lai papildinātu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja porcelāna kolekcijā esošo "Tautu meitu" pudeļu komplektu ar trūkstošo personāžu un "sadzītu pēdas" "Tautu dēlam", kurš līdz šim bija veiksmīgi izvairījies no nonākšanas muzeja īpašumā, tika apzināta situācija trīsdesmito gadu porcelāna izstrādājumu tirgus kopainā. Muzeja uzrunāts, mākslas galerijas "Birkenfelds" direktors Toms Zvirbulis operatīvi sazīmēja "bēgli" un ar Ulvja Alberta fonda palīdzību to "aizturēja".

Īpašu paldies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izsaka Rietumu Bankai par šo vērtīgo dāvinājumu, kā arī to neatsveramo palīdzību, kas sniegta krājuma papildināšanai. Pateicoties Rietumu Bankas Labdarības fonda atbalstam, DMDM kolekcijā jau nonākusi Marijas Riņķes (1899–1933) darinātā keramikas vāze un Jūlija Straumes (1874–1970) austais paklājs, kā arī veikta Jūlija Madernieka (1870–1955) mēbeļu komplekta restaurācija.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu