Atklāta izstāde "Nevar nerakstīt"

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), Grāmatniecības muzeja telpās atklāta izstāde "Nevar nerakstīt", kurā akcentētas trīs neparastas epizodes rakstītā vārda vēsturē: brāļu draudžu rokraksta literatūrai Vidzemē 18. gs. vidū; drukas aizliegumam Latgalē 19. gs. otrajā pusē; Sibīrijā uz bērza tāss rakstītām vēstulēm padomju represiju apstākļos 20. gs. 40. - 60. gados.

Izstādē uzsvērti trīs vēsturiski posmi, kas pievērš uzmanību rakstītā vārda nozīmei cilvēku dzīvēs, kad indivīda brīvības ierobežošanas apstākļos rakstīšana bija nepieciešamība un izlaušanās iespēja.

Satura pamatā ir unikāli materiāli no LNB un 11 Latvijas muzeju un bibliotēku krājumiem. Brāļu draudžu kustības ienākšana Vidzemē saistījās ar rokraksta literatūras tradīcijas izveidošanos un latviešu zemnieku pirmajiem literārajiem mēģinājumiem. Rakstītais vārds ne mazāk nozīmīgs bija arī latīņu drukas aizlieguma laikā Latgalē, kad ar rokraksta grāmatniecības palīdzību latgalieši gandrīz 40 gadu garumā (1865–1904) mēģināja kompensēt iespiesto grāmatu trūkumu un saglabāt savu identitāti. Vēlāk, padomju okupācijas laikā, uz Sibīriju izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem rakstītais vārds kļuva tik nepieciešams, ka papīra nepieejamība nebija šķērslis – cilvēki vēstuļu rakstīšanai saviem tuviniekiem izmantoja bērza tāsi.

Izstādē apskatāmi nozīmīgi brāļu draudžu rokraksta literatūras paraugi, iespieddarbi un pirmie latviešu literārie mēģinājumi, latgaliešu rokraksta literatūra un Latgalē kontrabandas ceļā ievesti izdevumi ar viltotām izdošanas ziņām no vietām, kurās latīņu drukas aizliegums nepastāvēja.

Izstādē iekļautas Sibīrijā uz bērza tāsīm rakstītas vēstules no ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēm un apmešanās vietām, kas sūtītas tuviniekiem un draugiem Latvijā un arī ārzemēs. Pirmo reizi vienuviet aplūkojami arī visi bērza tāss vēstuļu oriģināli, kas iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. Tās ir vērtīgs un mūsdienās arī diezgan reti sastopams vēstures avots, kas ieguvis simbolisku nozīmi, jo apliecina ne tikai rakstītāju, bet arī daudzu tūkstošu citu represēto garīgo spēku un vienotību.

"Esam dziļi taigā prom no cilvēkiem un satiksmes un gribēju arī Jums aizsūtīt kaut mazu daļiņu no šīs lielās Taigas" - tā 1945. gada janvārī rakstīja deportētā Rasma Kraukle. "Rakstu Jums uz bērza tāss – nedomājiet, ka man nav papīra. Vienkārši gribējās Jums aizsūtīt gabaliņu no taigas un tas ir viss" - tā 1955. gada 19. jūnijā rakstīja Aleksandrs Pelēcis. Šie vārdi un arī citāti no hernhūtiešu un latgaliešu rakstiem lasāmi izstādē.

Izstāde aizsāk Latvijas valsts simtgadei veltīto pasākumu ciklu LNB. Izstāde apskatāma no 16. novembra līdz 2016. gada 27. martam. Ieeja bez maksas.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu