Vēstuļu draugs.

Čau!

Šodien, kad kanalizācijas ūdeņos ienira mans nu jau 15 telefons mūžā, es nospļāvos un nolēmu, ka man tādu rīku nemaz nevajag. Tā, nolaižot tualetē ūdeni, es atcerējos kādu meiteni, ar kuru pirms sešiem gadiem regulāri sarakstījāmies - vēstuļu formā. Nebijām vēl kļuvušas par statisikas daļu un piereģistrējušās draugiem.lv, un telefonu ēra „visiem ir savs numurs” arī vēl nebija tik aktuāla. Tai sarakstei bija tāda īstenības un uzticības garša, kura pieņēma lielu nozīmi manā mazajā bērna dzīvītē. (Pie tam, prātā pat nenāca uzsākt vēstuli ar „čaW saWljA :)))~~*”) Tiesa gan, pēc kāda laika, kad bērni kļūst par tīņiem, tā meitene palika par SaWlju un šī papīra saikne pārtrūka. Tā nu es šodien nodomāju, ka varētu atkal atrast kādu interesantu cilvēku, no kura svētdienās gaidīt vēstuli krāsainā aploksnē, tāpēc esmu te. Nejau tāpēc, ka man nebūtu draugu, vai arī es neizturami vēlos ar kādu iepazīties, gluži vienkārši, tas varētu būt vēl viens jauks veids, kā aizpildīt savu brīvo laiku un iemesls, lai vismaz reizi nedēļā apsēstos un padomātu.

Tāpēc, ja nu kādam patīk iekulties piedzīvojumos, lasīt grāmatas, iedziļināties kino vai rakstīt garus penterus rudenīgos vakaros un šķiet, ka ir ko stāstīt (tas tā, lai ir vismaz par ko parunāt) un, ja viņu interesē šis mans neuzbāzīgais piedāvājums, droši var mani patraucēt. Vai nu šeit pat- hc.lv caur vēstulēm, vai marta_karklina@inbox.lv

Paldies par uzmanību!
Patīkamu Jums visiem vasaras nogali.


Marta

P.S. Manikaus lūdzu neatsaukties, kuram katram savu adresi tomēr nedošu. :D

Tu esi interesanta un citādāka. jauki. (man tā gandrīz vienmēr licies)
un vēstules arī mani ir aicinājušas allaž. pagaidām gan man ir tikai viens brīdis ik gadu, kad izmantoju pasta pakalpojumus - Ziemassvētki, kad metos taisīt un sūtīt apsveikuma kartiņas šādiem tādiem tuvākiem un mazliet mazāk tuvākiem draudzīgajiem draugiem.

Ak, Ieva, tas ir glaimojoši, bet man gan tā nebūt nešķiet. :)
Ar Tevi arī būtu interesanti sarakstīties, bet tomēr Tu esi satikts un zināms cilvēks un tas vairs nebūtu tas.

Slinkojam jau slinkojam, bet kartiņas arī ir jauka padarīšana.
Es agrāk mēdzu vecmāmiņai uzdrukāt kādas rindiņas, bet cik tad ilgi runās par piena cenām, laika apstākļiem un kā iet manai mammai. :D

deniss obligāti aizrakstīs!

Deniss nepaspēja. :D :D
Sludinājums no manas puses slēgts.
Bet, ja kāds grib sev vēstuļudraugu, Jūs droši varat izmantot šo foruma tēmu, lai meklētos.
Veiksmes!

vēl tagad atceros ar kādu prieku sagaidīju kārtējo vēstuli pastkastītē.. kā lasīju, kā pati raksīju.. nebija tad man interneta (tas bij 9 gadi atpakaļ) nebija vēl laikam arī mobilā, bet rakstāmrīks un papīrs. nevienu meilu neesmu vērusi ar tādu sajūsmu un gaidām. un cik aploksnes katreiz bija dažādas un tā rozā, aplīmēta ar krāsainām uzlīmēm, aprakstīta ar dzejoļiem.. tā visvairāk iespiedusies atmiņā. ehhh tobis iemeta mani jaunībā. jāiet būs sameklēt visas tās vēstules, kaut kur otrās mājās joprojām bij noglabātas.
joprojām liels kauns, ka savu vienīgo love leteru mūžā, sūtīju worda formātā, pievienojot meilā. (ar visu sarkano strīpu apakšā, nemācēju tad noņemt ZOMG) tas ir moderni, bet.. tik nekā...
man liekas, ka es aizrakstīšu tobim.

Atceros, savu pirmo vēstuļdraugu atradu, kad bija moderni likt/lasīt sludinājumus "Spicajā" avīzē vai kur nu tur vēl (tas bija laiks, kad internets vēl nebija katrā mājā un mobilais bija tikai vecākiem). Gluži tāpat kā kampy, ar prieku gaidīju vēstuli pastkastītē un sāku to gaidīt jau nākamajā dienā pēc atbildes nosūtīšanas. Tik nepacietīga es biju.
Diemžēl viss beidzās, kad sākās tāds true "21. gadsimts" ar visām no tā izrietošajām lietām - draugiem.lv, ballītes, internets kopumā, ielu dzīve utt. Baigā nostalģija, atklāti sakot.
Ir daži cilvēki, ar kuriem ik pa laikam apmainos vēstulēm, bet tas vairs nav tā. Man pietrūkst sajūtas, ka nepazīstamam cilvēkam es varu izkratīt savu sirdi (emoemo) vai, kā minēja Marta, rudens vakaros aizsūtīt vēstuli ar sajūtām, kas manī tajā brīdī mājo.
Ehh.
Es nezinu, šis viss laikam liecina, ka man steidzami vajag vēstuļdraugu.

pasazjier, taadaa zinjaa varbuut arii nevajag?! [tikai varbuut, jo izklausaas, ka ideja ir nogruus uz to otru lasiitaaju/rakstiitaaju kaut kaadus neatrisinaatos un uzkraatos suu..us]

saac kaut ko dariit sev saistoshu [ko tieshi tu pasazjier arii saaksi, laikam peec nepilnaam 2 nedeeljaam] un tad ap tavu interesi arii palielinaasies lietprateeju loks. kaadi tie citi buus, to protams noteiks tava atdeve jeb pashas iesaistiishanaas liimenis.

un ko diez noziimee "sirds kratiishana"? tas, ka pats neesi pietiekoshi apdomiigs, izleemiigs vai veel kaut kaadaa veidaa nepietiekami pilnveertiigs, lai saprastu kas tad iisti notiek ar personiigajaam sirdslietaam?!

viennoziimiigi piekriitu, ka rakstiishana, lasiishana un runaashana ir viens otru papildinoshi praata darbiibas uzlaboshanas treninji. runaashana vareetu buut visvaajaakais un redzamaakais posms, nosakot kas tai paurii daraas tam runaataajam momentaani. lasot kaut kaa aizkjeras, kas interesants vai noderiigs, bet rakstiishana tas ir visspeeciigaakais kaa sevi pamaniit. ja ne uzreiz, tad peec kaada laicinja izlasot viennoziimiigi paarskrien kaadas atskaarsmes par to cik daudz veel pie liidziigaam idejaam es pieturos un kas ir mainiijies.

shkjiet ar sho teemu, ka saistoshi feina nodarbe ir blogoshana, kas arii ir kas taads kaa sevi paraadiit un pilveidot, bet jaareekjinaas ar to, ka plashaakaa publikaa. pats veel neesmu attradis laiku un galvenais motiivu 'par ko', jo gribas ko tieshu nevis vispaariigu atstaastu par to kaa, kad un kur ikdienaa sirds ir saapeejusi un nesaapeejusi, jo ar taam sirdslietaam tachu vajadzeetu prast tikt galaa peec sava praata, nevis tieshos iespaidos ar citu. citiem pieljauju to ideju ir jaasnieedz kaa tobis mineeja, kaut kaa ne tik personiski ieintereseetu un reizee iespeejams adresaatam neatklaatu, kas nav lielaakaa vai mazaakaa meeraa nomaacosha, bet gan plashaaku skatu paverosha un iedvesmojosha informaacijas apmainja.

skat, skat, Marta, izskatās, ka esi uzjundījusi daudziem visādas nostaļģiskās un citas jaukās emocijas un atmiņas.
jā, vēstules īstās ir kaut kas TIK īpašs, uz kuru fona visi draugiem elvē un skaipi, un e-pasti, un citas virtuālās ierīces galīgi nobāl ar savu bezpersoniskumu.

un piekrītu, ar satiktiem cilvēkiem ir citādāk, tāpēc nemaz baigi nepretendēju uz vēstuļdraugbūšanu ar Tevi. lai gan nebūtu jau arī galīgi slikti.

Žēl, tiešām nepaspēju. Bet patiesībā man ir veseli divi cilvēki, no kuriem es saņemu vēstules (īstas!), un kuriem es varu jebkurā brīdī arī uzrakstīt (un pa retam to arī izdaru :) ). Pēdējo īsto vēstuli saņēmu vakar vakarā no labākā drauga :) Superīgi, ne? :)

Pēdējos desmit gadus, neesmu neko labu saņēmis pa pastu. Sevišķi biedējošas ir ierakstītās vēstules...

Man nak vēstules regulāri...no hansabankas...Pātīkami, ka vismaz kāds atcerās...

No Rīgas Siltuma un Latvenergo visskaistākās nāk.

Jā, rēķini vien :(

Draugiem.lv un sms, tīrākā taisnība, pavisam jau aizmirsu, kā jāraksta vēstule.

Bet ideja ir forša, es arī labprāt sameklētu kādu vēstuļu draugu, ja ir kāds sarakstīties gribētājs rakstiet maijakuz@inbox.lv ;)

Valdi, es Tev aizsūtīšu biedējošu ierakstīto vēstuli.

Paziņojumu par šķiršanos????????

Sludinājums: Meklēju vēstuļdraudzeni sarakstei
Prasības: Augums 1,55-1,75 m, D izmēra krūtis, tvirts dibens, labs iedegums, neprecējusies.
Piezīmes: Var nemācēt rakstīt.

D izmēru meklē, jo pašam ir vismaz B?;D

/me Gar zemi! xD

Paziņojumu, ka mums vajadzētu beidzot uztaisīt mazo Kramu.

visiem kopā???

Gribi piedalīties?

Tas ir uzaicinājums vai kā?

Tādam uzaicinājumam IMHO būtu vajadzīga kārtīga ķēdes vēstule, nevis ierakstītā..

Nē, tas ir jautājums. Ja teiksi, ka gribi, es teikšu, lai domā labu par mums, tad jau viss sanāks.

Karoč visiem jāsadodas rokās un jāsūta fluīdi, lai sēkla maksimāli precīzi sasniedz galamērķi un mazais kramīts tiktu ieņemts bez satarpgadījumiem un ļauno spēku iejaukšanos.

P.S. Es bij cerējisi vismaz apaugļotāja asistenta vietu;(

Gribēji stāvēt blakus un uzmundrināt? :D

palīdzēt- pieturēt, kur vajag un tā...

Prieks, ka ir tādi izpalīdzīgi cilvēki. Es domāju, ka Annijai nevajadzētu atteikties no šāda draudzīga piedāvājuma. :)

Es domāju, ka Valdis pavisam noteikti atteiksies. :D

Skrūdžš tad ir tavs valdis...

Tu tādā gadījumā varētu būt kāds no Ziemassvētku gariem, ja tā paturpinātu šo literāro motīvu.. :)

http://en.wikipedia.org/wiki/A_Christmas_Carol