pashnaaviibas

Man interesee - ko juus par to domaajiet un vai ir naacies ar ko taadu saskarties???

Jē, labā tēma. Vienraiz jau bija, bet, šķiet, būs atkal! Nice!

Izmanto aa>ā!

http://www.hc.lv/forums/parejais/568/ Lūk,palasies. (:

mani vardi ko varu teikt >> So much for suicide - lots of talk but never tried

Forši,ka liek mīnusu par to,ka es uzrakstu linku,kur par to jau ir rakstīts (: Go girls! whatever. Vienalga,bet interesanti :)

sen nebiju te iegājis UN UZREIZ FORŠA TĒMA forumā PALDIES :)

psc! un kas tevi vel interesē? tev nešķiet tas ūber neētiski, šitādus jautājumus uzdot? katrā ziņā kā tu to pasniedzi, tiešām ir ārpus da jebkādām normām!

man vēl nv nācies saskarties, jo redz, vēl esmu dzīva.

stulbi tomēr tā prasīt.

ko domāju?pašnāvības ir stulbas!

Jautaajumaa par pashnaaviibaam nav nekas neeetisks, jo statistikas dati par to ir shausminoshi, bet apkaarteejie cilveeki izliekas, ka nekas taads nenotiek un - ja tas mani personiigi nav skaaris, tad nav aktuaali par ko taadu vispaar runaat!
Par to ir jaarunaa, cilveekiem jaasaprot, ka izveeloties naavi vinjsh savas probleemas neatrisinaas, bet vinjam ar to taapat naaksies ciiniities - veelaak, kad vinjsh no jauna tiks iesviests pasaulee. Palasot to, ko par sho probleemu saka gariidznieki un tie, kas pieedziivojusi kliinisko naavi, kļjuust skaidrs, ka dveeselei peec naaves jaapiedziivo lielas mokas un neizpratne par to, kas notiek. Bet, ja cilveeks netic peecnaaves dziivei, tad pietiek ar to vien, kad iedomaajamies tikai par tuviniekiem, jo cilveeku uztveree uz zemes naave reti kad ir tik pat ierasta paraadiiba kaa cilveeka dzimsahana.
Blakus tam, ka ir nepiecieshama diskusija par pashnaaviibaam, jo tas ir pilniibaam neizprotams solis, kaa risinaat probleemas, citu viedoklis man ir nepiecieshams, jo veelos rakstiit par to, kaadi ir pashnaaviibu ceelonji un ko dariit, lai to samazinaatu. Runaajot ar aarstu, dzirdeeju viedokli, ka pashnaaviibu var izdariit tikai gariigi slims cilveeks, jo, ja cilveeks ir vesels, vinjam buus zjeel sev nodariit paari un taapeec jau mees esam cilveeki - lai risinaatu savas probleemas kaa cilveeki.

ir tas neētiski, jo tu tik forši pateici - ''man interesē''. nu un ko tu gribi dzirdēt? pagājušo gadu viens darba kolēģis pakārās, aizpagājušajā gadā ar viens paziņa pakārās. nu tev tagad labāk palika?

Un kas gan šajā tēmā ir neētisks? Tā ir dzīves realitāte- Latvijā katru dienu vidēji 2 cilvēki aiziet bojā tādā veidā. Kas, slikti paliek iedomājoties, ka ir arī cilvēki, kuriem neiet tik rožaini?
Un vispār, ko nozīmē- ētiski? Tas ir tukša muldēšana par visādām figņām?

man viens paziistams pakaaraas
tad viena meitene megjinaja nolekt no 9 staava.

TAGAD KATRU NEDĒĻU RUNĀSIM PAR VIENU UN TO PAŠU NO JAUNA?

nezinu, es, piemēram, neesmu par to īsti runājis ne ar vienu un, manprāt, šī ir interesanta tēma.

Mans personīgais viedoklis par šo visu ir tāds, ka katrs reāli pats izvēlas savu likteni, bet nu, paldies dievam, man vēl nav nācies ar to īpaši sakarties, kur nu vēl kādu atrunāt, ja vienīgi man kaimiņiene Ventspilī pirms gadiem 3 pakārās. Bija diezgan stulba sajūta. ja vajadzētu atrunāt, tad es to noteikti darītu. Es nekad to nedarītu, jo dzīvē nekad nebūs tā, ka tavs dzīves ceļš būs ar rozēm klāts. būs arī lsikti brīži, bet tieši tāpēc tiem ir jākāpj pāri un ar katru dzīves grūtības pārvarēšanu tu kļūsti grudrāks un nākamreiz centīsies neiekrist nekādās bedrēs, lai būtu jādomā tādas stulbas domas.

"interesee" noziimee - juusu ieteikumi, kaa lielo pahsnaaviibu skaitu vareetu mazinaat, kaa paliidzeet cilveekiem, kuri par taadu soli ir izleemushi? Ja statistikas dati ir taadi, aciimredzot - sabiedriiba shiem cilveekiem nepiegriezh pietiekoshu veeriibu, jo tie tachu ir muusu liidzcilveeki!
UN par to, ka shii teema jau bijusi - es tikko ienaacu shajaa forumaa un nevaru zinaat, kas te noticis pirms nedeeljas vai pagaajushajaa meenesii. Piedodiet. Es vaicaaju to, kas man shkjiet aktuaals. Tikai neatrodu nevienu viedokli, kursh vareetu pastaastiit - kaapeec domaajis par pashnaaviibu un vai ir sanjeemis pietiekoshu atbalstu un sapratni no apkaarteejiem???

"kaapeec domaajis par pashnaaviibu un vai ir sanjeemis pietiekoshu atbalstu un sapratni no apkaarteejiem???" - gandrīz izklausās, vai saņēmis atbalstu no apkārtējiem izdarīt pašnāvību. Labi, tas tā - ir jau skaidrs, ko tu ar to domāji.
Man nav gadījies saskarties ar pašnāvībām vai pašnāvību mēģinājumiem. laikam cilvēki man apkārt tādi mazāk emocionāli.
Un patiesībā es nedomāju, ka vienmēr ir iespējams kādu atturēt no sevis nogalināšanas - lai arī cik lielu vērību šim cilvēkam piegrieztu. Un vispār - nav īpaši dzirdēts par gadījumiem, kad cilvēks dara zināmu, ka pēc stundiņas ies nolēkt no 9. stāva. Tādēļ bieži vien ir par vēlu.
Man kaut kā šķiet, ka pats cilvēks tikai var sevi no tā atturēt - vismaz vairākumā gadījumu. Katrs pats nonāk līdz lēmumiem, kā mainīt savu dzīvi vai risināt problēmas. Un ja viņš neredz citu iespēju, diez vai būs pietiekoši racionāli domājošs, lai kāda līdzcilvēka padoms spētu viņu atturēt no pašnāvības.
Lai pašnāvnieku skaitu samazinātu, laikam vajag vienkārši pievērst vairāk uzmanības līdzcilvēkiem, pat ja viņi vēl neizskatās pēc sevis nogalinātājiem. Kas zin', varbūt kāds skarbāks vārds arī var būt pēdējais piliens cilvēkam, kuram dzīvē nav tik ļoti veicies.

Un runājot par pašvnāvniekiem, man vienmēr prātā ienāk tie, kuri ir noslepkavoti, kuri ir miruši no kādas slimības. Tad vienkārši šķiet, ka pašnāvnieki ir egoistiski un stulbi. Vāji cilvēki, savā ziņā.

piedodiet, ka es atljaujos jums norādīt vai aizrādīt. Tomēr. Vislielākā jūsu kļūda ka jūs visus pašnāvniekus saliekat vienā maisā, respektīvi, pirmkārt visiem vinjiem nav viena doma kāpēc to dara utt... Pašnāvnieks vai nē, katrs ir savādāks. Gribat vienu līdzekli pret vienu kaiti, kas patiesībā katram ir sava, tikai iznākums līdzīgs...vismaz apkārtējo skatījumā, jo apkārtējie redz tikai nāves gadījumu.
līdz ar to risinājumi var būt visdažādākie un iemesli visdažādākie.

man kaimiņos viens gribēja nodurt sievu.nesanāca, bij tikai smagi muguras ievainojumi.
džeks nobijās, aiskrēja uz mežu un pakārās tikai tāpēc, ka nožēloja izdarīto un baidījās no cietuma.
vaj.

blueroze. +1

dzhimbo, jāatzīst, ka tavs plusiņš ir diez gan nevērtīgs! Tev krāns par īsu! :D
Vispār jā, par pašnāvību jau bija tēma, bet man nav arī šeit grūti pateikt, ka, manuprāt, tagad runāt ''aj es gribu pašnāvību'' , ''pašnāvība - tas ir skaisti'' ir stilīgi. Vot vienreiz man viena gōte tā pateica. Nū, es, protams, arī pavaicāju kāpēc viņa vēl nekarājas stiķī. Samulsa, apstulba un pateica ''mnhhmhnhm, nu man nav laika''. Rekā vēljoprojām dzīva!
:)
Bet pašnāvība ir stulba ne tikai no ētiskajiem(jau pieminētajiem) viedokļiem, bet arī no kristietības redzes punkta. Zinu, ka tagad ir kruti būt arī ateistam, bet tāpat to gribēju pateikt.

Manupraat, shobriid ir viena milziiga probleema - tas, ka ar savu dziivi esam tik paarnjemti, ka ieraudziit citus, saprast un uzklausiit citus biezhi vien vienkaarshi aizmirstam, neatliek laika. Ir daudzi pazinjas, kurus satiekot, vinji var runaat un runaat, jo vinjiem vienkaarshi nav ar ko parunaaties. Tikai tas. Parunaaties cilveekiem nav ar ko. Tas veel raksturiigaak vecaakiem cilveekiem, bet arii daudzi jauni cilveeki neatrod nevienu, kuram vareetu patieshaam uzticeeties. Vinjus paarnjem vientuliiba, totaals besis, ka esi viens, nevienam nevajadziiigs. Un veel - mani paarsteidz meitenes, kuraam ir nedaudz paari 20, nav attieciibu ar dzheku un vinjas ir izmisumaa, ka kljuus par vecmeitaam un domaa, ka vinju dziive ir galiigi garaam. Protams, nevienu ne par ko nevar nosodiit, bet - visa dziive tachu veel priekshaa!!!

nu bet mēs taču nevaram zināt, kas katram galvā darās. tak bieži pašnāvības izdara pat dēļ galīgiem sīkumiem. un pockemonu vēnu graizīšana vispār ir neparedzama!
ta kādi ieteikumi? uzlikt obligāto ikgadēju psihiatra apmeklējumu pilnīgi visiem? es domāju, tad kad uzlabosies vispārējā situācija valstī, nu pēc gadiem 10-20, tad arī pašnāvību skaits samazināsies.

Neuzskatu, ka tā ir drosme, gļēvums vai egoisms. domāju, ka tas ir izmisums + kāds faktors, kas to pastiprina. Faktori varētu būt jau minētais līdzcilvēku vienaldzīgums, jo ir brīzi, kad nevajag nekadāus vārdus vai dāvanas, bet tikai to, lai ir kāds blakus; laiks cik ilgi cilvēks dzīvo šādā izmisumā, jo katram ir robežas; tas cik garā stiprs ir šis cilvēks; apkārtējies apstākļi jeb kā krams teica sīkumi, jo nelaimīgs cilvēks visur saskatīs to sliktāko u.c.

Nedomāju, ka pareizi ir ''likt vienā maisā'' tos, kas nepārtraukti runā par to un tos, kas to ir izdarījuši. Hm.

www.domāt/ nedomāt/ gudrot/ fantazēt/spriedelēt un jautrības pēc kā īstai cuciņai tik parukšķēt.lv - tā mazliet izklausījās šīs debates!

pašnāvība ir ārkārtīgi sāpīga. katram tuvākajam, kas to piedzīvo. esmu to piedzīvojusi. un - iesaku labāk paklusēt, jo katram cilvēkam ir brīva rīcības izvēle, lai kā to te kādam negribas atzīt, tikai kā vadonim izteikt SAVU viedokli, un iemesls (varbūt tev neizprotams, padomā par to), kāpēc viņš izvēlas tā darīt. vai nedarīt. un otrkārt, pašnāvnieks jūt vairāk kā domā tajā brīdī, jūs, prātotāji. un tāpat tas nav risinājums.
nedariet pašnāvības! Lai veicas!!!

Jā ir nācies saskarties,pat ģimenē.
Mana attieksme? Protams,kats pats izvēlas savu likteni utt.. Bet man tas liekas gļēvi,jo ar problēmām ir jācīnās,nevis vnk sev jāatņme dzīvība.
Un nepiedodami ir tas,ka šie cilvēki nepadomā par saviem tuvajiem,Un vēl trakāk ir tad,ja tu nekad neuzzini,kapēc tas ir izdarīts.
Ja tu nemīli sevi-vismaz mēģini mīlēt savus tuvos, neliekot viņiem katrreiz,kad atceries,sāpēt un nezināt-kāpēc.

kaa mazinaat pashnaaviibu skaitu? es domaaju, ka tieshi Latvijaa- kaut vai inflaacijas samazinaashana dotu jau ieveerojamus rezultaatus!

beta, Es tik ļoti sadusmojos izlasot tavu komentāru, ka sašķaidiju krūzi pret sienu. Kā gan tu pati vari būt tik egoistiska un runāt tādiem vārdiem. Ja tev viss būtu bijis tik slikti (pārspļauju pār plecu), ka būtu nonākusi līdz tādai izvēlei, vai tad tu spētu dzīvot kā tukša vieta? Vai tu spētu katru dienu sevi spīdzināt un justies kā pēdējais sūds, un dzīvot kā uz naža asmenss, tikai tādēļ, lai citiem nebūtu jāpārdzīvo. Kāmōn, padomā pati ko teici...

vājuma pazīme.

prieks, ka beigu beigās tomēr izveidojās sakarīga diskusija. citādi pirmie komentāri mani galīgi sadusmoja. Runāt par pašnāvībām ir neētiski? Wtf? Tad varbūt tagad vispār nerunāsim par negatīvām lietām, par nāvi, kariem, piesārņojumu u.c.? neētiski taču...

man liekas, pašnāvība ir vājuma pazīme. egoistiska rīcība.
nu, protams, man jau viegli runāt. nezinu kā es domātu citādā situācijā. kaut gan esmu par to domājusi, man šķiet, ka es nespētu to izdarīt. pie tam ir dzirdēti daudzi gadījumi, kad pēdējā mirklī cilvēks pārdomā. dzīvības instinkti tā teikt. un tad cenšas saukt kādu palīgā. bet var jau izrādīties par vēlu.

vēl varu piebilst, ka man šķiet, tie lielie runātāji, kuri katru reizi kā kaut kas atgadās, kladzina - viss, es taisīšu pašnāvību - tie neko neizdarīs beigu beigās...

grūtos laikos mēdz darīt radikālas rīcības

pasnāvība ir stulba lieta! jo pirmkārt tā problēmas neizrisinās un otrkārt tā var saapināt savus tuvos un draugus!

es domāju, ka pAaRgRieZzt WeEnaZzZ ir reāli drosmīgi! respect nigga!

kristap,ceru,ka uz sienas ,manis dēļ, nepalika milzīgs,nenotīrāms pleķis!
Atbildot uz Tavu juatājumu,vai es spētu dzīvot kā pēdējais sūds,lai tikai citiem nebūtu jācieš utt? Un kā Tu domā,ja es tā esmu uzrakstījusi?
Es pietiekami labi esmu izjutusi ,kas notiek ar apkārtējiem,lai zinātu,ko tas dara, lai mēģinātu lūgt pēc palīdzības.Un es mīlu savus vecākus tik ,lai viņiem tas nebūtu jāpārdzīvo.[Lai arī Tu jau esi pieaudzis cilvēks,lai arī Tev pašam ir sava dzīve,b**n, viņi pārdzīvos neaprakstāmi smagi,jo Tu esi viņu bērns]!
Un domāju,ka man nebūtu publiski tagad jāklāsata savi argumenti,jo tas paliktu pārāk personīgi.

[PS Ja jau tu nespēj nomierināties, un nebeigt domāt,par to,kur,pēc tavām domām[<<to es uzsveru],rodas tik egoistiski cilvēki,tad droši vari atrakstīt un es paskaidrošu]

Monta- tie cilvēki,kuri taisa pašnāvību,nereti ir vientuļnieki,draugu nav,ģimenes nav kāda iemesla pēc(nelaimes gadījumi,katastrofas,vecāku atteikšanās no bērna). Cilvēks visu savu dzīvi ir dzīvojis bērnu namā,nosvin pilngadību un jādzīvo pašam sava dzīve. Nekāda pieredze nav,jo bērnu namā ticis lutināts,neviens viņu nepieņem,darbs nav,ģimene nav,neviens ar viņu tusēt negrib-nu iedomājies,kā tad cilvēks jūtas,un vai ir kāds,kurš zin par viņa eksistenci? Ja pašam ir vieglāk-varbūt tā arī būtu labāk.
Vēl ir iespēja par sakropļojumiem,ka vairāk tālāk dzīvot nevar-ir kauns par sevi. Tad nu ir tā galējība-pašnāvība.

Es nerunāju par cilvēkiem,kuriem ir ģimene,draugi,darbs ,bet kkas ir noticis-ieslīgst depresijā,domā,ka vairs tālāk dzīvot nevar. no tādas istuācijas tomēr ārā tik var ar atbalstu.

Bet ja tā padomā.... kāda ir vispār jēga dzīvot? Kam cilvēki domāti/kāda ir mūsu misija? :D tā pat kādreiz būs jāmirst....

ja no taa ir cietis tev tuvs cilveeks-nekas jauks tas nav...shausmiigaakais ir to aprobezhoto ljautinju uuberiigaas baumas-vinji nekaa nezin,kautko saklausaas,papildina,izdomaa pashi un veel gaida no tevis paskaidrojumus-riebjaas.....

nevermind
manai draudzenei pavisam nesen nomira tavs un viņas mate uztaisija pasnavibu, nepadomājot par to kas notiksies ar viņas meitu un ka vina jutīsies!

domāju līdzīgi Oljas komentaaram - tās baumas un pašu idejas par citu cilvēku izvēlēm un sajūtām ir grandiozas, lai neteiktu vairāk...
beta, ir forši, ja tu miili savus vecākus un ja viņi mīl tevi, bet tam nevajadzētu būt iemeslam, ka tu tik spēeciigi nosodi nabaga nelaimīgos cilvēkus pasaulē - pašnāvniekus.
un tiešām ,Kristap - kōmōn - pašnāvība prasa vīrišķību. tāpat kā tu atdod savu dzīvību. būtu jāmīl tā, lai spējam atdot savu dzīvību par tiem, kurus mīlam. Bet ja cilvēks ir strupceļā un nemīl vairs neko, ko lai viņš dara...? vispār domāju, ka Beta smagi nav pētījusi šādu parādību, jo tas viss, mazā, diemžēl nebeidzas tikai aiz robežas EGOISMS.

Pašnāvības jau nedara tāpatvien. Vai cilvēks, kurš līdzcilvēkos rod prieku, darītu pašnāvību? Diezvai. Bet ja viņu neviens nemīl, tikai sit vai apsmej, kurš ir neglīts, kuram draugu nav, vai mocās ar kādu slimību, ko viņam darīt?

Mēs visi esam apsmējuši, tādus, kas ir sliktāki par mums, bet varbūt tieši jūsu teiktais liek viņam domāt par galējo soli. [It sevišķi, ja cilvēks ir ļoti emocionāls]

Beta, vai tu painteresējies, kāpēc tevis pieminētais cilvēks ir izdarījis pašnāvību?
P.S Nožēlojami ir darīt pašnāvību tad, ja esi kautko ļoti noziedzies. Neviens nezina, vai ir pēcnāves dzīve, vai nav, bet ir nožēlojami sāpināt cilvēkus un aizbēgt no soda, veicot pašnāvību.

>> Ir nožēlojami sāpināt cilvēkus un aizbēgt no soda, veicot pašnāvību.

Varētu padomāt, ka tam līķim (pašnāvniekam) baigi rūp tavas ētiskās normas. :D

"Varētu padomāt, ka tam līķim (pašnāvniekam) baigi rūp tavas ētiskās normas. :D"

Ko tu domā par teroristiem-pašnāvniekiem? ;D

Nu jā, jā, nav tas labi, negribēt lai paķer kādu manējo līdz, bet redzi viņam jau ir vienalga, ko mēs par to domājam.

daļai pašnāvnieku tā vien gribas, lai tiem citiem sāpētu. "Mani neviens nesaprata, manai dzīve bija posts- saņemiet maitas! Un atcerieties visi, ka tas bija Juusu dēļ! mīlu emochikzzz"

Lizard, "Mēs visi esam apsmējuši, tādus, kas ir sliktāki par mums", pats domā ko pateici?
Starp citu apsmiešana nu būtu viens no pēdējiem/niecīgākajiem iemesliem, kuru dēļ būtu jādara pašnāvība.

"Starp citu apsmiešana nu būtu viens no pēdējiem/niecīgākajiem iemesliem, kuru dēļ būtu jādara pašnāvība."

Līdz kādai robežai, tuunc?

UZ PODA !!! lol :DDDDDDDDDD

līdz diezgan tālai robežai.
atkarīgs ko katrs saprot ar vārdu "apsmiešana". Aizskaršana vārdiski? To nudien nevajag ņemt galvā. vienkāršākais risinājums - nomainīt vidi un apkārtējos cilvēkus. un, jā, es zinu par ko es runāju. pieredze...