Pēc 18

18 gadi un bez īstas saprašanas ko tālāk.

Esmu pabeigusi 12 klases kā nu mācēju, neesmu izcilība, bet neesmu arī muļķe. Sapnis kļūt par žurnālisti jau no 2. klases. Esmu iestājusies LU sociālo zinātņu fakultātē, viss it kā norit kā tam jānorit, taču ir viens bet. Man nav naudas.

Visus šos 12 gadus esmu dzīvojusi ar apziņu, ka mana nākotne ir 100% garantēta, bet tagad es saprotu, ka vienīgais cilvēks uz kuru var paļauties esi tu pats.

Skolas laikā vienmēr notika ekskursijas ārpus Latvijas robežām un arī tāpat vien, bet mamma man teica, ka jāpaciešas, ka šie braucieni ir bagātajiem un mums jākrāj nauda mācībām. Tā arī es cietos un cietos, un cietos. Nebija jau tā, ka ģērbos skrandās un ēdu maizi ar ūdeni, taču nekādos taukos arī negulēju, kūlos kā mācēju.

Tagad, kad ir palicis mazāk kā mēnesis līdz mācību sākumam, mani vecāki atsakās no aizbildniecības. Vienīgais, ko dzirdu no viņu mutes ir: "Mēs arī gribam skaisti padzīvot, un uz kakla tu mums nesēdēsi, vāc mantas un tinies". Komentēt negribu un saprast arī nē. Esmu tādā situācijā kādā esmu.

Es īsti pat nezinu kur man iet un ko darīt.
Visi apkārt runā par studiju kredītiem un so on, taču visam tam ir vajadzīgs galvotājs, kura man nav, ir iespēja arī kaut ko ieķīlāt, taču arī tā man nav.

Tagad dzīvoju pie vecmammas, tas ir vienīgais cilvēks, kas tagad man kaut cik palīdz, taču ilgi arī nevar tā dzīvot uz viņas kakla. Viņai viena pensija un viss. Varētu sameklēt darbu, bet kur un kā?

Tā lūk sākas mana "pieaugušo" dzīve.
Varbūt kāds mācēs man palīdzēt ar kādu padomu. Dažubrīd gribās vienkārši uzšpļaut visam.

Vispār dzirdēt šādu stāst par vecāku attieksmi ir diezgan šokējoši, bet ja viņi no tevis tiešām atsakās oficiāli (es nesaprotu, kā var atsacīties no sava bērna... atvaino, ja kkā aizskaru tevi, bet vai nu viņi (vecāki) ir kkādi lohi vai ar kkādām reālām psihiskām problēmām), tad tu vari pierādīt, ka esi bez vecāku aizgādības, un dabūt valsts garantētu studiju kredītu.

Varu novēlēt vien veiksmi.

Es ar domāju, ka jāiet uz sociālo dienestu un jājautā, ko viņi var ieteikt. Pieļauju, ka viņiem ir vairāk iespēju, nekā mēs zinām.

Ja tur neko nepalīdz, tad laikam ieteiktu sākt strādāt kaut vai kādā kafejnīcā un sākt krāt naudu studijām un iegūt plašu paziņu loku. Krieviem ir tāds teiciens - labāk 100 draugi, nekā 100 rubļi.

Ej strādāt. Top shop telemārketinga nodaļā tirgojot visus tos mēslus pensionāriem, var nopelnīt līdz 700Ls/mēn. Domājams, tur kadru maiņa notiek bieži, jo ne katram sirdsapziņa atļauj nekvalitatīvas preces tirgot par neadekvāti augstām cenām. Viasat telemārketinga nodaļā līdz 400Ls/mēn. Tur var tikt arī bez iepriekšējās darba pieredzes. Par minimālo gan neieteiktu iet vergot, tā jau ir ņirgāšanās. Lai veicas.