Bērnības dienu, vārdu pērles :)

Bērnībā, pavisam sen, tajos jaukajos laikos, kad konfekte veikalā maksāja 0.5snt. un košļene 1snt. , kad saldējums bija lielākais un gardākais kārums pasaulē un kaķi tika nomīļoti (nomocīti) , mēs visi mācījāmies runāt.
Bija vārdi, kas nāca grūti, burti R, Z, V, B, P ...

Šodien pie brokastu galda aizrunājos ar mammu, par bērnību.
Un tad nu izrādās, man arī bija savs vārdu krājumiņš:

Pļutniņš - putns.
Sūc - suns.
Kukūzītis - varde.
Kaks - kaķis.
Rukša - rugušpiens.

Smieklu deva visai dienai un nožēla, ka pati tādas lietas neatceros.. :D :D :D

Kādas bija jūsu bērnības vārdu pērles?

Skrūvis (skrūvgrieznis) un tambiesis (tramvajs vai trolejbus), un, protams, leģendārais mauka (malka).

mans krustdēls tramvaju sauc par tangvāru :D

vecamauka (lecamaukla)
tatorīts (karotīte)
dundens (ūdens)
ķibibis (ķirbis)
siuķis (speķis)
brā (brālis) ((vēl tagad tā saucu))
dikadīlis (krokodīls)
šoks (škočs)
jomanēze (majonēze) - pārdevējas nekad nesaprata ko es gribu un zvanīja mammai :D
adū! (atdod!) - pirmais vārdiņš, starpcitu :D otrie bija- gibu vēl!

bāc, zinu, ka man tādu bija daudz, tikai nevaru atcerēties. Lai nu kā, izgudroju teicienu: Katram mazam salātiņam gribas čivināt
Mans māsas dēls ugundzēsējus sauc par tū-tā-tāt-tā

Es zinu ka man tādu bija diezgan daudz, bet atceros tikai šos:
Gālupiņš(grābeklis)
Kabule(karote)
Pienonis(biezpiens) ;D

uj uj, pi pī - ātrās palīdzības mašīna
kapke - kartupeļi
juncītis - runcis
ika ika - kaķene (man nav ne jausmas, kā es viņus atšķīru. Laikam pēc saviem ieskatiem. Čau, Anna, ja tu šo lasi)
kuķka - motocikls ar blakusvāģi
ķiķū - mazs spilvens, kuru zem galvas lieku vēl šobaltdien
topķe - policists

Cik es un mana mamma atceras. gan jau bija vēl kāds īpašas izloksnes vārds, jo tā kārtīgi runāt pat vēl skolas vecumā, cik atceros, nemācēju.

Mana mamma teica, ka es vēlu sāku runāt, bet ļoti skaidri, tāpēc manos krājumos tādu pērļu nav. Bet brāļi gan runāja maziem bērniem atbilstoši.

Vecākajam brālim bija
dzika - krāniņš,
pinna bū - piena mašīna,
pada bū - zapītis,
bada uda - smagā mašīna,
zepedū - zeķubikses.

Jaunākais brālis teica
šļūcenējs - slidkalniņš,
bāļiens - bļāviens,
imīja - lidmašīna.
Vēl viņš visas pusapļa formas lietas sauca par mēnesi, piemēram, desas šķēli.

Helikopters -> riptepters
Dvielis -> drievis
:))

nez, es kaut kā iemācījos runāt ātri un relatīvi pareizi.

kādos piecos gados izdomāju limonādi raksturojošu vārdu - budinoša.

BET mana ōme gan joprojām izdomā vārdus:
kepčiks = ketčups
jogerts = jogurts

He, par laimi māmiņa arī manu vārdu krājumu ir pierakstījusi :
Papimala - kartupelis
Leimala - salauzts
Ninka - smiltis
Kukura - cukurs
Grābama - grāmata

man vecmāmiņa arī ir izdomājusi savu dialektu.

makroniņi- makaroni
āboļi - āboli
kamielis- kanēlis.

kamazs mani sauca par:
kuncīts- kunkulītis
āsīte- māsiņa

māte tapēc joprojām sauc par āsiku.
ps: delīrijam labojums- bija tobeisīts un tambis.
un tk tk tk- avarejkas mašīnā tjip.

Par to ''tk tk tk'' ieskrien sienā mlje un, ja kas, ''tikun tikun...'' domā sīcis var izrunāt divus līdzskaņus peč kārtas vairāk kā vienu reizi?

vienīgais ko atminos ,tad grāmata man bija bāgata..

Bet, grāmata arī ir bagāta, kkāda loģika tam vārdam tev bija.. :D

Violets- vīlēts
Kečups- kepučs
Dvielis- dlievis

Vairāk, diemžēl, neatceros. :/

svērki - svārki
kolendārs - kalendārs
kanoņi - katoļi
čehoslovācija - čehoslovākija (jā, manā laikā vēl tāda bija :D )

tad jau minkuc tagad mācās Kembridžas universitātē vai Hārvardā...

Kumemme- spilvens
Jadrātoors- radiators (par šo un nākamo no mammas dabuju pa galvu)
Jādro- radio
šopoles (ja lika runāt pareizi, tad teicu- šū šopoles)
Ļatuks ļaukau bau- brālis atkal bļauj.
un leģendārais- tētis aigāja mauku ciust
u.c. utt..

nene, es jau esmu absolvējusi :D

ar savām pērlēm nevarēšu dalīties, jo vienkārši neviens viņas ģimenē nepiemin un es, protams, neatceros, bet man ir 2 mazi jauki radinieki, kuri nesen sākuši bubināt un vienmēr smieklu deva garantēta, kad šis grib zīmēt, jo prasa mīzuļus (tip, zīmuļus). :D

kad es gribēju, lai tētis paceļ mani pičpaunā, tad man bija tāds pantiņš:
Tipu tapu opaļā,
Nedzer manu ūdentiņ'!

es gan neatceros, kāds tam sakars ar ūdeni:]

išalims - lidmašīna
putnine - putns

brālim bija
muterjāņi - luterāņi

tas viss, ko atceros.

Viena divgadīga puikas pērles:

cērmes lidū - dzērves lido
pauts - pildspalva
kuka - krusttēvs

māsas pērles :
maita - marta
pauts - plaukts

baigi pozitīva tēma :) diemžēl neatceros savas vārdu pērles, bet atceros, ka biju baigi lepns, kad mācēju izrunāt beidzot vārdus "virtuve" un "telefons" :)

traktõrs - trrr.

Tik mīļa tēma, lasīju un smaidīju, kamēr pašai atmiņā nāca daži vārdiņi-
ierijums- ievārijums
kozjama- kombinizons

pats interesantākais bija tas, ka es nekad neteicu vārdu "es", runāju otrajā personā, un savam vārdam beigās liku zilbi "ka".
Kad runāju sanāca apmēram tā: "Mam, Maijaka ies ārā, kur ir kozjama?"

un vienmēr jaucu vārdus, lielopu ar liepziedu,
mamai prasīju, lai sataisa man lielopu tēju :D

saāķēt - sakaņķēt
brālis - bālis
podiņš - pudiņš
čipsi - cipši (šo gan es ātri atmetu, jo mamma teica, kamēr es neiemācīšos pareizi teikt "čipsi" , viņa man tos nepirks)

čupītis - pučītis
Vārdu "saldējums" es teicu apmēram "savļģējums" :D

man arī palaimējās diezgan ātri skaidri un pareizi runāt, ja neskaita vārdiņu kaķis - kakis. ā un juka aizkaru un auskaru jēdzieni - diezgan ilgi.

mazajam brālim un māsai gan tādi interesanti apzīmējumi lietām radās -

gurnīni - krūtis (tik smieklīgi, kad publiskā vietā mazais brālis kko par gurnīniem sāka ķiķināt, bet pārējie neizpratnē jautā, kas vainas gurniem?)
iu-ji - ugunsdzēsēju mašīna
lost - nost ("kaķi lost!!! LOST, es teicu" :D )

mana māsa bērnībā teica nevis piparkūkas, bet pipeļtūtas! Nopietni :)

telefons- tafalūns
'tētis da[r]bā, aizblauca ar pi-pī.'
Agrāk man mazā māsa no kāda bija dzirdējusi rupju frāzi 'nep*s bobi'. Un viņa tāda 2 ar pus gadu veca, pa logu kliedza- PIPIS BOBĪĪĪ. Tas man no viņas 'pērlēm' ir palicis atmiņā. :D

Kādreiz sveicinājos tikai tā:

DienDien = Labdien

:))

pati neesot nekādas vārdu pērles radījusi, kā teica vecāki, kad taujāju. stāstīja, ka arī esmu sākusi runāt uzreiz jau vairāk pareizi nekā nepareizi. vienīgi atceros, ka man problēmas sagādāja pateikt "trolejbuss" un es ilgi savā prātā mēģināju izdomāt kā to pateikt, kā arī teicu "ceļamzīme" un brālis man tad mācīja, ka nekas tur neceļas, bet ir uz ceļa, tāpēc ir ceļazīme.

toties jau minētais vecākais brālis gan esot izdomājis visādus vārdus. tādi, kurus atceros, ka par tādiem man stāstīts ir
lampa - aita
sese tukatuka - vilciens
un traktors laikam viņam nezināmu apstākļu dēļ esot bijis kaka, kas esot izraisījis neizpratni, kad, reiz autobusā braucot, viņš pamanījis traktoru un sācis skaļi teikt: "kaka, rekur kaka!"
tā nu ir bijis, jā. vecākiem ar brāli katrā ziņā esot bijis jestrāk šajā ziņā. (:

no bērnu dienām atmiņā palikuši vairāk darbi, ne vardi, bet katram jau ir kāds mīļākais bērnības burtu salikums! :)
Man Mūjas bij' govis, stāklis bij' stārķis un, nezināmu iemeslu dēļ fuj saucās par huj! Biju bērns, kurš palaiž muti!