utopijas

es zinu, ka tas noteikti ir kaitinoši, bet es rakstu apnicīgo ZPD un man ir vajadzīgi jūsu viedokļi! mana ZPD tēma ir "mūsdienu jauniešu utopijas". tātad, gribu uzzināt jūsu vēlmes, skatoties uz sevi nākotnē. būtu nenormāli jauki, ja jūs aprakstītu sabiedrību, kurā jūs gribētu atrasties, vietu, kurā gribētu dzīvot. un arī paši sevi - kādu sevi iztēlojaties tajā savā iedomātajā, ideālajā nākotnē. jums, rakstot viedokli, nav jāņem vērā valsts krīze, naudas trūkumi, jebkas, kas traucētu. vaļa fantāzijai! varat kaut rakstīt, ka vēlētos dzīvot uz salas, kur dzīvo tikai koalas. būšu ļooooti pateicīga! :)

Galvenais, lai apkārt būtu cilvēki, kas tevi mīl, un kurus tu mīli. Viss pārējais ir mazāk svarīgi. Bet tajā pašā laikā, nevar iztikt arī bez pārējā (Maslova piramīda). Varbūt tikai īslaicīgi.

Manā utopijā nav emociju, politikas, nacionalitātes, ekonomikas, ne reliģijas, jo tad cilvēkiem būtu grūtāk atrast iemeslu atšķirībam, strīdiem, un tie vairāk koncentrētos uz cilvēces, kā kopas attīstību, jo indivīda īslaicīgajai eksistencei globālu jēgu, "augstāku mērķi" saskatīt būtu muļķīgi:] Pati šī kopas apziņa jau būtu sasniegums, un es ceru, ka mums sanāks:)

Tik tiešām, galvenais ir normāli cilvēki, turklāt ne tikai tie, kas mīl, bet arī visi pārējie, vai vismaz lielākā daļa cilvēku. Tiem jābūt atvērtiem, pozitīviem, bet arī reālistiem un gudriem cilvēkiem.

Nu vēl svarīgi ir tas, lai būtu stabili ienākumi, lai varētu kā cilvēks dzīvot, nevis visu laiku domāt un rēķināt kaut ko.

Trešā svarīgā lieta ir normāla sistēma visur - skolās, darbos, slimnīcās, valstī, visur. Lai skolās strādājošie skolotāji nebūtu neveiksminieki un muļķi, lai kolēģi nebūtu kretīni, lai slimnīcās būtu smukas māsiņas, nevis korpulentas tantes ar ūsām, lai valsts politika būtu saprātīga un saprasta, un tā tālāk...

Ceturtā ļoti svarīgā lieta ir veselība, sava veselība. Gan fiziskā, gan garīgā.

Un galvenais atcerēties, ka nekas šajā dzīvē nav par brīvu, par visu mēs maksājam, ne vienmēr ar naudu, bet maksājam.

manā utopijā manas patreizējās mediju studijas un apmaiņas laiks iekš Erasmus'a un mana laušanās kā aunam uz priekšu būs izgādājušas man siltu vietu žurnālistikā,NY,Manhetenā,kur es rakstīšu par NY underground dzīvi un kultūras kulisēm.Man apkārt nemitīgi būs pilsētas trokšņi un gaismas un cilvēku bari.

mana ideoloģija,reliģija un dzīvesprieks būs mani draugi.

man apkārt būs visi un neviens.es pati.tāda,kāda es gribu būt.

Mana utopija ir tāda, ka cilvēki saprot, ka ir tikai daļa no Dabas, no dabas procesiem. Pamazām atmet ar roku naudai un politikai, īpašumam (kas man vispār liekas neizprotams, kā cilvēki var kko piesavināties sev no Dabas). Savus bērnus ievieto rezervātos, kur ļauj tiem izveidoties par jaunu paaudzi, no mūsdienu civilizācijas neatkarīgi, tai pat laikā paši iznīcinot visu aiz sevi, kas sniedz vismaz kkādas liecības par mūsu eksistenci. Ja labi grib, tas izdarāms nieka 200 gados... varbūt pat ātrāk. Tā tiktu cilvēku sugai dota vēl viena iespēja savā attīstības ceļā nesataisīt šmuces.

Katrā ziņā nespēju iedomāties utopiju ar demokrātiju, jo tā pārāk daudz sašķeļ cilvēkus grupās, neļaujot visiem būt vienotiem. Tāpat arī cilvēktiesības stipri traucētu, jo, piemēram vārda brīvība ļauj runāt visiem, bet klausīties vairs neviens nemāk... pārāk daudz ideju, viedokļu ---> atšķirību ---> naida

Tur prasīji arī par sevi (mani) pašu tai utopijā - es sevi redzu kā vienu no tiem, kas šo ideju uz utopiju aizsāk realizēt, jo tad, kad mērķis tiks sasniegts, arī man vietas tur nemaz nebūs.

es nezinu vai tiem apstākļiem ir tik liela nozīme, bet nu jā, gribētu tādu mājiņu, dziļi mežā, ar kūpošu skursteni, diviem džipiem pagalmā un diviem baltiem Aļaskas malamutiem. Bet patiesībā jau, viss ko es vēlos ir cilvēks, kuru mīlēt un kurš mīlēs mani , kaudzīte bērnu, kuros ieguldīt savu dzīvi, un darbs. Būt brīviem! (un es apzināti to saku daudzskaitlī). Laba māte, gudra sieviete, kaislīga sieva. Nemaz tik utopiski tas nav. Un vēl, to visu piedzīvot skaistā,sakārtotā, kulturāli attīstītā, ekonomiski stabilā Latvijā, kur pilns ar latviešiem, kas ir apmierināti ar savas dzīves līmeni.

Ne pagātnes, ne tagadnes, ne nākotnes

proletariāta diktatūra

Nu tā.....
Man būs savs, labi atalgots dards, kuru nevajadzēs "ņemt līdz uz mājām" es zināšu vismaz 5 valodas (tajā skaitā Itāļu) man būs vēlmeun iespēja akltīvi nodarboties uz sportu...un jā, es ceru kaman būs arī savs plaš dzīvoklis,tāds gaišs un tajā katru rītu spīdēs saule..un takāman patīkssaimniekot virtuvē, tad tuir būs foršas virtuves iekārtas un pavārgrāmatas :D
Un par cilvēkiem - nu gribu lai mani vecāki,brālis un māsa ar savām ģimenēm dzīvotu netālu no manis un mums joprojām būtu labas attiecības..lai nevienam no mums nebūtu vesalības problēmas un mums būtu bērni kuri nevāra sū***..
tas tā.. tagadienāvca prātā..
aaa..un vēlman noteikti pilnai laimej vajag suni :D

ahh. būtu jauki ja visi dzīvotu pie dabas-pļavās, klausītos mūziku, kas tur tālumā skan un vnk izbaudīt skaņas un smaržas ko sniedz brīvība. Un vienmēr būtu vasara un tuvumā ūdens. un viesiem tiem cilvēkiem nebūtu vēlmes būt pārākiem par citu, viņi smaidītu un sveicinātu tevi. Dzīve būtu krāsaina! Kāds k-kur kūpinās ūdenspīpi, vai marihuānu, kas nebūs aizliegta! un dzīvnieku visapkārt! Mūzika un dziesmas.! brīnišķīgi!

Ta kā man nepatīk cilvēki.Tad labprāt dzīvotu uz vientuļas salas, bet ne kaut kur tropos.Gribētu tepat Baltijas jūrā savu saliņu, ar bāku, mazu darziņu, arī kāds mājdzivnieks, laiva ar kuru aizbraukt uz civilizāciju, aši nopirkt ko vaig un atkal savā pasaulītē.


Ir jau vēl citi dzīves scenāriji, bet tie tādi reāli.Šis tāds nepiepildāms, bet ļoti gribētos tā dzīvot...:)

mana utopija - lai visa pasaule beidz bullshitu taisīt un beidzot ķeras pie prāta - saudzē dabu un dzīvo harmonijā ar sevi, apkārtējiem un planētu..

milzīgs paldies!

manā utopijā katra diena sākās bez vakardienas.

cilvēkiem ir iespēja sākt dzīvi no sākuma ik dienas. Ir iespēja piedzimt par ko gribi, ceļot kur gribi, ēst ko gribi, būt kas gribi, mirt kā gribi utt Kā tādā datorspēlē- uzbūvē pats savu varoni un esi tas kas tu vēlies būt. Bet tā tīri reālistiski skatoties..

Lai cilvēki būtu iejūtīgāki un saprotošāki, manuprāt, tas ir vienīgais, kas pietrūkst idealai pasaulei. Ja mēs nebūtu tik vienaldzīgi, būtu vieglāk atrisināt visas problēmas.

kampy - tu laikam gribi matriksu :D :D :D :D

Mana utōpija - ar agōniju uz tropiskas salas (lai elektrību var no saules baterijām) ar sniegotiem kalniem (lai ir kur pasnovot) un netu. Tas tā puspanopietnam. Ja skatoties uz cilvēci kā veselumu - jāpiekrīt mish. Un lai mazāk būtu tādu cilvēku, kā te dažs labs, kam pāri visam stāv nauda, un vairāk tādu, kas darītu lietas tāpat no laba prāta. Kā piemēram liela daļa to "neveiksminieku un muļķu", kas strādā par skolotājiem, pasniedzējiem, māsiņām slimnīcās un citos pie mums slikti apmaksātos, bet ne mazāk vajadzīgos darbos.

piekriitu esot - gluzhi kaa no imagen lirikaam. vispirs pasaulej ir jaaizmirst nauda, tad relegija, tad tautiiba, iipashums, pashlabums- un tad cilveeks paarstaas eksisteet bus tikai cilvece ka vienots organisms:)