Laipnība

Izlasīju baigi pozitīvo postu blogā:
http://notesjokes.blogspot.com/2008/09/par-laipnbu.html

Esmu pārliecināts, ka izlasot šo daudziem gribēsies padalīties ar negatīvajiem piemēriem, bet tomēr būtu baigi pozitīvi, ja mēs dalītos ar tiem labajiem piemēriem savā dzīvē ;)

"Turpat aizmugurē sēdēja pavecāks ārzemnieku pāris un ar ieplestām acīm raudzījās visā notiekošajā." - jo Latvijā to var novērot diezgan reti.

Tagad vispār, kad es esmu atgriezusies Latvijā no Francijas, kur mācījos, visi liekas tik nelaipni, tapēc es neapzināti vai pat apzināti tai laipnības lietai pievēršu lielu uzmanību. Un man ir prieks par katru "piedodiet, atvainojiet, lūdzu, paldies, labdien uzredzēšanos". Nav man konkrētu piemēru par īpašu laipnību šeit, bet prieks, ka joprojām ir cilvēki, kas šos vārdus saka arī nepazīstamiem cilvēkiem autobusos, uz ielas un citur.

Bet man kādreiz apnīk, ka citi tik pārsteigti par kādu nenozīmīgu sīkumu. Piemēram, kad pieturu maksas tualetes durvis vai lielveikalos sveramo cepumu kastes vāciņu(tie dažreiz neturas, un tad ir grūti iesvērt). tad viņi tik plati uzsmaida, ka vienkārši nedrīkst neatsmaidīt. Bet smaidīt dažreiz grūti.
Vienreiz kādā gadatirgū es atdevu pārdevējai kurpju kasti, ko negribēju nēsāt līdzi. Ziniet, tādas ļoti noder, kad jāpārvadā plīstošas lietas. Sākumā viņa atvēcinājās ar rokām un pat netaisījās mani uzklausīt, jo domāja, ka gribu to kasti pārdot. Bet, kad saprata lietu, kļuva tik smaidīga, tā pateicās! Secinājums-cilvēki pie laipnības jāpieradina
Bet tas rakstiņš jauks un iedrošinošs

šodien man maksas toletē kkādas čiksiņas sāka braukt augumā, ka es nemaksājot tā kā to darīja viņas, un tad es viņām teicu: "esmu students, savus pēdējos santīmus atdevu draugam priekš tramvaja,kas man kanālā čurāt?" tad tā apdomājās un es domāju, ka viņas vairs nekad tā nedarīs. iespējams naivi maldos. Laikam nevarēja uzskaitīt sliktās lietas, bet nu dažreiz tiešām tracina šāda skaudība par 20 santīmiem, kuri tā pat nebūs viņām . Protams, ir bijuši daudzi cilvēki, kas ielaiž pat tad, ja neprasa, par to arī prieks. Protams, dažreiz es arī samaksāju un ielaižu citus. :))


No labajām lietām varu pastāstīt, kā apstākļu sakritības dēļ nokļuvu Kuldīgā. Bija nakts un gribējās apskatīt Ventas Rumbu, bet nezināju kur tā ir. Tad es tur maldījos, maldījos, un man pienāca divas 12 gadīgas, galīgi apdzērušās meitenītes, un uzskāka sarunu... laikam par cigareti, bet lai nu kā, viņas mani aizveda. diezgan tālu bija jāiet, bet itk un tā veda, tas arī jauki.

Un vakar autobusā bija dikti jauks krievu tautības puisītis, kurš nemetīgi centās ar mani runāt latviski.

Mirkriņā, mani bieži palaiž apsēsties, laikam dots devējam atdots.

Kāds puisis man bez prasīšanas, palīdzēja ienest riteni vilcienā. Ir vairāki jauki vīriešu kārtas pārstāvji, kuri palaiž pa priekšu, nemaz neteiktu, ka tādu atrodas maz.

Kādai mulatu meitenei izrādīju Rīgu, kaut arī nebija pa ceļam.

Kad vēl nezināju Rīgu, daudzi svešinieki palīdzēja to iepazīt.

Stopējot, vienmēr nokļūstu līdz mājām.

Vienmēr var kādam aprasīt cik pulkstens un sagaidīt arī atbildi.

Nu nav jau to pozitīvo lietu tik maz, drīzāk jādomā, cik daudz mēs paši pamanam un paši vairojam.

Par to maksāšanu par tualeti (iemācies rakstīt šo vārdu!) vispār ir tāda divdomīga lieta. No vienas puses ok, solidartāte kaut kāda, bet no otras.. No otras puses tikpat mierīgi var nemaksāt arī par to pašu tramvaju (tie 50 sant. arī netiks man) un tad jau arī par košļenēm veikalā, un tad, galu galā, arī par visu pārējo. Padomā par to...

Šādas attieksmes dēļ, valsts ir tur, kur tā ir, jo lielā daļā no mums dzīvo tāds maziņš padomju cilvēciņš, kuram ka tik kaut ko pievākt vai nospert...

Turklāt nesamaksājot par tualeti gan jau tā naudiņa netiek kādam, kas to tualeti uztur tīrībā, kas varētu nebūt tāds baigi patīkamākais darbs. Lai nu par ko, bet, manuprāt, par tualeti gan vajadzētu maksāt, ja tiek prasīta par to nauda. Es labāk samaksāju un priecājos par tīru tualeti, nekā skraidu pa pilsētu meklējot krūmus.

Jā, cilvēki tiešām nav pieraduši pie laipnības no jauniešu puses.. vismaz tik daudz, cik man nācies saskārties..
Vienmēr, kad tramvajā iekāpj pavecāks cilvēks un es sēžu, es vienmēr piedāvāju apsēsties, bet ne vienmēr cilvēki piekrīt ieņemt vietu..
Vienreiz 6.tramvajā pie Bērnu pasaules iekāpa paveca sieviete, sēdēju pie durvīm, ieraugot viņu uzreiz piecēlos un piedāvāju apsēsties, viņa laipni atbildēja, ka varot pastāvēt, es pateicu, ka man nākamajā pieturā tik un tā ir jākāpj laukā, sieviete vairākas reizes atkārtoja "vai, vai, meitiņ, paldies" :)
atklāti sakot, ja dienas laikā izdari kko labu, par ko tev pasaka paldies, tas ir tāds kā neliels pozitīvs lādiņš dienai :)

Tramvajs ir īpaša vieta. Man ļoti patīk atdot tantēm savu vietu, bet tagad daru to tikai, ja redzu, ka viņai tiešām grūti. Kā man nepatīk dzirdēt: Sēdi, sēdi, man vieglāk pastāvēt!
Man tiešām liels prieks, ja viņa apsēžas, bet es neuzstāju. Nez, varbūt tas saistīts ar maniem kompleksiem, bet tiešām sāpīgi saņemt atteikumu. Raudiens nāk
Vē ir grūti, jo ir daudz krievu, uzrunājot nekad nevar zināt, vai tevis teikto sapratīs

kultiveejam labveeliibas principu un biezjaak buusim saules silto staru apspiideeti negaisa laikaa!

"Etiķetes normām atbilstošas uzvedības pamatā ir labvēlības princips." [ne tikai tiiklaa! ] http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=3&subtema=14&w_id=980037

labveeliiba [no anglju val. good will]
It is the determination to act in accordance with the law of autonomy or freedom, that is, in accordance with universal moral law and regardless of selfish advantage. [ http://www.answers.com/good%20will ]

Mja, laipnības izpausme mūsdienu jauniešu sabiedrībā tiešām ir reta izpausme, bet prieks, ka arī šādas reizes kādreiz kkur notiek.

manliekas laipniibate zuud tapeec ka.kaa ir ka tu esi laipns,bet pretim sajem pashol nahuij vai kautko taadu.es pieeram ar shadiemn atagdiijumiem esmu sastapies diegan biezhi.ta vnk ir necienjas izraaadiishana!!!!! tapeec man liekas civleeki te nemaz nemeegjina izradiit laipniibu ka pretim nedaabuu paseju vai vel kaadas pazeminaashanas!!
citur vnk tas ir pienjemt ka tu eij pa ielu un tevi visi vsiecina.vai vnknoveel patiikau dienu.es to vnk noveerteeju.ja tu esi saidiigs.tadkapeec to sabojaat labaak vel vairaak uzlabot :-)))

Nu lohālā veikala personālam es jau esmu iemācījis ir ar mani sveicināties, ir lūdzu un paldies teikt. :)

Bet par to nereaģēšanu un laipnības nepieņemšanu... Nu jums nav bijusi teiksim tāda situācija, ka esat ciemos, jums ne visai gribas ēst, ēdamais arī tāds ne visai, bet kāds visu laiku kaut ku piedāvā. "Nu ēd, nu nekautrējies" un šitā 10x vismaz. Tāda stulba sajūta, jo ēst ta negribas, bet visu laiku atteikties arī nē... Nu lūk, nepārmetīsim cilvēkiem to, ka viņi nevēlas uzņemt jūsu laipnību. Katram ir savas vēlmes un pieklājīgs atteikums arī ir paldies. Un vēl - veciem cilvēkiem, kam ir problēmas ar locītavām vai muguru, īsus attālumus ar sab. tr. ir vieglāk veikt kājās stāvot nekā 2x locīties iekšā un ārā no benķa. Ja cilvēks saka, ka negirb sēsties, nu tad nevajag viņu gruzīt.