kārtējais stāsts par sabiedriskajā transportā piedzīvoto

tramvajs kārtējo reizi bija piebezdēts, ka paelpot nevarēja!

dažiem gribās...

tātad..:)
kā jau noprotams es nebraucu viena. Iekāpa 2 jaunas, glītas, bet ,lai viņas man piedod, galīgi neaudzinātas meitenes. Apsēdās. daudz runājās savā starpā, smējās, izsmēja katru iekāpošo. bet galvenais jau, ka cilvēkam pašam jautri. Nākošajā pieturā iekāpa maza meitenīte, ar brālīti un mammu. meitenītei bija izkrāsota seja, kā kaķim, jo tajā dienā pie "laimas" veikala notika bērnu svētki, kuru laikā mazajiem krāsoja sejas, vai ziediņus uz rokām, pleciņiem, spēlēja dažādas spēles, nu vispār, manuprāt, dikti jauka diena tādiem maziem ķipariem. tagad jau vispār maz tādu interesantu pasākumu notiek mazajiem. bet tās divas go-vis tikai apsmēja meitenīti, teica, ka varēja mau noņemt no sejas to ķēpu, un ka vispār kaķiem autobusos nav vietas, un viņām kaķi nepatīkot.
tad kādai sietoetei iezvanījās telefons, un autobusos jau ir slikta dzirdamība, tāpēc saprotamis viņa runāja skaļi, nu labi mazliet par skaļu, jo diez vai kādam bija jādzird viņas saruna. bet šīs atkal pilnā skaļumā zviedz...
Runa patiesībā ir par to, ka tādi ir mūsdienu jaunieši-ka tik par kādu skaļi pasmieties, apķengāt...
un man tādās reizēs gribas viņiem pateikt kādu stingru vārdu, bet esmu par jaunu, lai uzvestos, kā vecmāmiņa, kas visus māca un ar visu, t.i. ar jauniešu aktivitāti un skaļo smiešanos, ir neapmierināta. Jo man taču arī patīk smieties..., bet smieties, ne apsmiet :D

moš viņas bija kko sarijujušās vai sapīpējušās! vispār man nenormāili besī, ja kāds trokšņo sab.transportā, jo jau tā ar riebumu izmantoju šādu pārvietošanās veidu.

Nu ja tas tā ir mūsdienu jauniešiem, tad jau laikam arī tev tā ir...

Atdzīšos arī neesmu bijusi no klusajām reizēm, bet tomēr mēru jau zinu, un apsmiet citus - tas parāda cilvēka intelektuālo līmeni..., bet brīdi, kad smejos smejos ar draudzeni vai pat ar draudzenēm..
Bet reizēs, kad sab. tr. izmantoju viena vai ar mammu, tada tipa cilvēki patiesi kaitina, un kā jau Plia teica, gribās kko pateit, bet esi pa jaunu! Šī problēma visur valda.
Bet mans stāsts ir tāds:
Šodien aizbraucu uz Galvaspilsētu, brālēna koncertu, mājupceļā nopirkšu biļeti a-ostā. Sako savu pieturu un laiku kad un ar kuru a-busu braukšu. Man pretī pasak, ir tāds un tāds a-bus tikos un tikos un tad ir tāds a-bus tikos un tikos. Bet es saku es jums teicu to a-busu tajā laikā. Man tiek paziņots man šāda autobusa nav, es saku kā nav lielajā sarakstā ir! atbildi saņemu šādu aizejiet uz izziņām un noskaidrojiet šo lietu, nākošais lūdzu!!
Tad radās jautājums kāpēc saraksti nesakrīt, un man vēl kkur jāiet skaidroties!
Pateicoties taij tantei pie kases un kādu pusstundu zuda labais garastāvoklis!!!

Vienīgie sab. tr. ko es tiešām atbalstu ir vilcieni un tramvaji, pārējos ciest nevaru.

Bet reku jums smaidu izraisošs stāsts par sabiedriskā tr. dzīvi -
http://www.fotoblog.lv/?f=15&id=1386 (:

Mja sabiedriskais transports.. -->tur notiek mūžīgais ACTION.

dārgais :) rxx ! ja arī mani tik ļoti uzjautrinātu apkārtējie cilvēki un viņu ikdienas likstas un dīvainības, vai tad es uztrauktos par to, ka divas preilenes + vēl simti kā viņas "aprtej" visus un visu, tad taču es "rēktu" līdzi

fakts, bet diezvai kādam izdosies ko mainīt. tik un tā sabiediskajā tansportā brauks visādi cilvēki- "preilenes", aizstāvji un citi... galu galā tāpēc jau tas ir sabiedriskais transports! (:

Viens no gadījumies ko būs grūti aizmirst!
No rīta skolēni brauc uz skolu un pieauguši uz darbu- vieni ar vilcienu otri ar a-busu.
Vienā rīta vilciens negāja kkādu iemeslu dēļ un tā nu visi tiek kas braukā ar vilcienu brauca ar a-busu uz skolu vai darbu. Tas autobus bija pārstūķēts kā nekad pat 5dienas vakari un 7dienas vakari salīdzinājumā ar šo nebija nekas! Viss viss no beigā lidz priekšai bija pilns kāpnītes arī!
tā nu mēs visi laimīgi braucām, kur nu kuram vajadzēja.

nezinu shitais dzirdeets vai nee, tachu es vaartiijos pa zemi lasiidams. njemts kautkur no interneta dziileem.

Maršruta taksometrs pilns ar pasažieriem, visi klusē un savā nodabā kaut ko domā.
Pieturā atbrīvojas vieta uzreiz aiz vadītāja un tajā apsēžas jauna sieviete, apmēram 22-23 gadus veca ar savu 4 gadus veco meitiņu. Viņa sēž ar muguru braukšanas virzienā, ar seju pret visiem pārējiem pasažieriem. Tikko maršruta taksometrs izkustās, mazā meitenīte sāk činkstēt: “Mammu, nu nopērc man bārbiju.. Lūdzu, nopērc..” Pie tam, dara to neatlaidīgi un visdažādākajās tonalitātēs. Visiem pasažieriem šī īdēšana jau krietni bija līdz brošai, kad beidzot māmiņa neiztur un asā tonī atcērt: “Nu priekš kam tev bārbija? Tev mājās jau ir trīs bārbijas!”
Šajā brīdī meitenītes stratēģija mainījās. Viņa sapūtās un apklusa. Vēl pēc pāris pieturām dusmīgā balsī ierunājās: “Ja tu nenopirksi man bārbiju, es par tevi kaut ko pastāstīšu vecmāmiņai!”
Māmiņa – nu ko tad tu tādu viņai par mani pastāstīsi?..
Meita – pastāstīšu, pastāstīšu. Es kaut ko redzēju.

Visi pasažieri saausījās un ar aizturētu elpu sekoja, kas notiks tālāk.

Māmiņa – nu un ko tad tu redzēji?
Meita – es redzēju kā tu vakar tētim bučoji pincīti!

Maršruta taksometru pāršalca smieklu vētra, sieviete apturēja taksometru, piesarkusi paķēra meitu padusē un izleca ārā no busiņa.

Domājiet ar to viss beidzās? Ne tuvu! Viņas vietā iekāpa vīrietis ar savu apmēram 8 gadus veco dēlu. Visi pasažieri turpināja mocīties smieklu konvulsijās, vīrietis, protams, neko nesaprata un tikai dumji smaidīja.

Pēkšņi dēls ierunājas: “Tēti, nu nopērc man zaldātiņus..”

Taksometra pasažieri ierēcās ar divtik lielu jaudu, šoferim bija jāaptur taksometrs, jo viņš no smiekliem nevarēja pabraukt.
Kad šoferis bija atguvis elpu un varēja jau parunāt, viņš pagrieza pret salonu savu piesarkušo seju un ar smieklu asarām acīs paziņoja: “Vecīt, tu labāk viņam nopērc tos zaldātiņus – tici man, tā būs labāk!”

Vīrietis ar dēlēnu brauca vēl pāris pieturas, visi pasažieri locījās smieklos, bet viņš skatījās uz pārējiem ar dziļu neizpratni acīs.

Mhm,draugs bija šī notikuma acu liecinieks :D
Vismaz teica tā. Nu tik forši :D

Mani tracina, ja blakus (vienalga kur) piemēram autobusā vai arī tai pašā tramvajā apsēžas cilvēks, kurš skaļi klausās savu 'kruto' mūziku,.. kā piemēram rap un visi tie pārējie sūdu sūdi. .
[ok, es saprotu, par gaumi nestrīdas, bet vai ir tik grūti padomāt par citiem.!?
un tad nu šis cilvēks uzgriež TIK SKAĻI, kad nav kur likties.
Atliek mocīties vai arī UZGRIEZT Savu Sirdij patīkamo mūziku tik skaļi, cik vēlos [un nedomāt par citiem] :>

Man konkrēti besī lielākā daļa sabiedirksā transpota pasažieru un arī SIA Rīgas Satiksme autobusu un trolejbusu vadītāji!!

Viena daļa man besī, jo ir veci un iedomājas nezin ko.
Vēl ir tādu, kas blenž man virsū. Tad es parasti ar savam līfdzbraucējam sāku skaļi stāstīt kaut ko apmēram tādu: "Eu, man liekas, tā vecā baba visu laiku lupī uz mums. Ne?" Vienmēr nostrādā! :D
Vēl besī tie, kas skaļi (un dažreiz arī vispār) runā kādā no slāvu valodām. Vēl besī tas, ka tramvaji iet gar Centrāltirgu, tā pietura jau sen bija jāklapē ciet, jo tur MŪŽĪGI IEKĀPJ IEKŠĀ KAUT KĀDI VECI BĻ* KRABJI, KAS S M I R D!!! Vai arī ved kaut ko smirdīgu! Tāpēc es ļoti cienu 5. tramvajau. Es nesaprto, kāpēc 1. un 8. tramvajs nevarētu normāli braukt kā 5., nevis gar tirgu... Besī!
Vēl man nenormāli riebjas reģionālie autobusi, kur sakāpj pilns ar visādiem lauķiem un skan Radio 2.

Bāc, es vienreiz ļoti agrā rīta stundā devos uz Rīgu.
Paldies Dievam, ne blakus, bet vainu vienu solu priekšā vai aizmuguri(īsti neatceros) sēdēja māte ar savu mazo meitenīti, kura ceļa posmā no Siguldas līdz Rīgai tādā izteiktā maziņas meitenītes balsī kaut ko klusi un krieviski stāstīja. Sajūta bija tāda, ka viņa man sēž pie auss un kaut ko visu laiku murmina. Es, protams, nevienu vārdu nesapratu. Tas godavārds bija briesmīgi.

Rxx, priecājies būtu par LR2 , es reidz dabūju klausīties šofera izvēlētu kaseti. Divas reizes, liekas, ka no abām pusēm.

un ko jūs teiktu par vienu džeku, kurš iekāpa tramvajā ar MILZU kaņepju saišķi rokā ??!! man liekas, tas saišķis bij apmēram viens komā pieci m garš. un tā nu viņš tur grozījās no viena sāna uz otru un tās kaņepes visu laiku birdināja savas lapas uz zemes :D:D un kad viņš izkāpa, puse kaņepju palika tramvajā un vēl dažiem uz drēbēm

Tas ir ok, ar tiem vacajiem krabjiem nevar ne salīdzināt...

Caps,CC rullē.. :D

un tieši ja jaunietis tādām govīm pateiks ko domā būs lielāks efekts nekā no vecmāmuļas mutes, jo par to omi iezviegs vēl vairāk.

Mums ar draudzeni tramvajā braucot gadījās lielie prieki. Tramvajā viss salīdzinoši klusi, mēs pašas klusībā pārspriežam visu ko. Tad kaut kur Āģītī iekāpa kāda kundze un pārspīlēti skaļi sarunājās pa telefonu līdz pat centram. Viņa stāstīja par savu bankas kontu, darījumiem, draudzenes bērniem... Liela daļa tramvaja pasažieru smaidot saskatījās. Kad runātāja pateica, ka kaut kas tur esot ielikts slimnīcā, mana draudzene neizturēja un skaļā balsī noprasīja: "Tiešām?"
Tad visi pasažieri sāka smieties skaļi.

bxz labais :D :D :D