kautkas nepateikts 2

he hē..
te nu būs a little piece of me :D

kautkas nepateikts,
ar vārdu nenobeigts
ar domu neizteikts

tas paliek tik manī

netiek tas izteikts
nojaušams, knapi manāms
un nepabeigts

un darbi, kam nederu

un galu galā
viss, kas turas mana mazā prāta malā
ir tikai 2 vārdi

un tas ari paliek nepateikts..
un tikai pie manis..
tev labāk pat nezināt..

he hē..

lūk šeit neviens neizliek žulti, problēmas paliek savā starpā un arī labi skan ;D
cepums tev, mish :)

_intuiicij_ piekrītu. Tagad atliek brūvēt trešo daļu :D

nu trešā daļa jau ir kāda cita ziņā..tomēŗ jābūt 'grand finale' :D

ir pagājuši pieci tumsas gadi,
nu Tev sieva un trīssimt jauni radi,
man- iekšās saplīsuši jūtu vadi.

Neredzu vairs jēgu dzīvei šai
vien divi nepateikti vārdi mīlai tai -
Baij Baij

/Pēc idejas tagad viņa aiziet pakārties kokā un liek šo formu mierā.

Lūdzu, jums, grand finale un tagad beidziet ķengāties ar dzeju un kāda aprobežota cilvēka jūtām. Ar šo triloģiju varētu ta kā arī tiešām nobeigt.

varu derēt, ka tie divi vārdi ir "ej irst". ten points gous tuuuu kampiiiiii

A taisīs vienu tādu ūberdziesmu ar 3 pilnīgi atšķirīgiem pantiem un moš pat stiliem (mish daļu kā hiphopu ausīs jau dzirdu) vai arī kā triloģiju no 3 dziesmām?

tobi, tas ir internets, un tu esi aiz stikla, tu vari smieties vai raudāt es to tāpat nemanīšu. Tie vārdi, kas bija izteikti pirmajā daļā ir galīgs bullkreps no kura man nav ne silts, ne auksts.
Tā kā, save_ass, gaidu dziesmu :D

kampānu ieva uzminēja :D

es domāju, ka ''mīlu Tevi'', bet redz, ka nekā ;/

Man vilka uz "Dai Sigaret", bet tie vārdi jau reti dzejā izskan...

Forši, bet šim nav "asumiņa"...

nebija jau ari domāts, lai būtu asumiņš..

Manupraat laiks raadiiis kaadi vaardi buus!

Vārdi nekad nav bijuši un nebūs ir tikai viena cilvēka ilūzijas(iedomātas), kas nekad nepiepildīsies.
Punkts.

aicis reāli iegruzī. ;/

mani vārdi ir tik laikapmāni
redzu, tu dēļ manis kādu slāni,
manai domai- dziļai, senai
nav vairs vietas šajai vecai slejai.
sazuvušu rožu sejai
nopīpētai spārnu fejai
tik vien spēka- pēdējajai dejai...

vismaz pareizajā sadaļā šī tēma ielikta - Nejēdzības!

augstāk paveries
no debesīm līst piens
un nostaļģijā neizdodas paslēpties
laiks iet nekustīgs
neatceros kas parakstīts
par daudz mums ir apsolīts
un nokavējies ir rīts

kamēr manis te nav
viss riņķos pa apli
zemes pievilkšanās spēks nestrādā
zemē mākoņi krīt
mainās sejas un vaibsti
daudz mums ir apsolīts
un nokavējies ir rīts

aizej neatskaties (tiesā taisnosies)
un tava bezrūpība miegā atgriezīsies
neatbildi neko (sauli novēro)
tu nevari aiziet prom paliekot

/libre/

Nevaru neiestarpināt savu paša liriku, ko sacerēju vidusksolas vēstures pēcpusdienas priekšnesumam. :D

Ak, tu, mana mīla,
Bez tevis dzīvot nespēju!
Tu izskaties tik stīva,
Bet arī es nekatī slikti gulēju!

Tavas acis ir kā stikla lauskas,
Tik spīdīgas kā manas matu blaugznas.
Tavas rokas ir tik maigas,
Kā jēlas olas svaigas.

Tavi mati ir tik skaisti,
Kā nepieradinātas gorillas kliedzieni.
Bet izskatās, ka tev ir vienalga,
Kā žurkai kas stāv uz galda.


Vēl bija turpinājums, bet tas tika sadzejots uz vietas.