Krīze. Ha!

Jā, protams, krīze ir visur, pat šeit es to ievelku.
Ej tu nost. Es vienmēr biju domājis, ka esmu brīvs no visādām šitādām negācijām, bet nu pat mani jau sāk nomākt visa tā ņemšanās. Medijos, es domāju
Eh. Naudas manai ģimenei tāpat nekad tā īpaši nav bijis, tā kā, iespējams, es tik izteikti to Krīzi neizjustu, ja vien tā nebūtu katra vārda galā. Nē, īstenībā autobusam gan atkal krietni cenas pacēla
Ai, galīgi es te runāju. Būtībā es vot ko gribēju paprasīt:
Vai ziņas spēj ietekmēt jūsu emocijas un noskaņojumu, vai arī tās jūs uztverat vienīgi kā faktus?
Ha

Protams, ka spēj. Vienu tās ietekmē vairāk, citu mazāk. Medijiem ir ļoti liels spēks un ietekme uz sabiedrības noskaņojumu, līdz ar to - arī uz apkārt notiekošo.

Jo mazāk cilvēks saprot, jo vairāk viņš uzticas medijiem un iespaidojas no tiem. Spilgts piemērs ir tā slavenā masveidīgā sāls un tagad arī spuldzīšu izpirkšana laukos. Kāds bija kaut ko dzirdējis radio vai tv, ne tā sapratis, izstāstījis kaimiņam, un, skat, notikumi valsts līmenī.. :)

ma arī likās, ka krīzi nejutīšu, bet skat:
-mūzikas skolu nepabeigšu, jo viņu vienkārši brutālā veidā slēgs
-kaimiņu čuhņas skolu slēgs, un manā skolā līdz ar to dolbajodu procents palielināsies
- tie maitas, netikai paceļ cenas apkurei, bet arī nekurina un taupa skaidas. (nu vismaz manā hrajā)
- smēķēšana būs tikai ekstra kādos tusiņos, bet tas ir tikai labi, bet tusiņi nu ne par ko nesamazināsies, tas nu ir skaidrs.
- un autobusu cenas ar diezgan sāpīgi man iegriež.
- un šodien man nesanāca mana pusdienu šokolādīte, jo biju piemirsusi, ka PVN uzkāpis.

viens draugs šodiena saka: o, man brīvlaiks pa nedēļu pagarināts, skolai nav budžeta.
otrs draugs šodiena saka: šodien aizbraucu uz skolu, a man saka, ka varu tik pat labi braukt mājās, nu ko, sanāk, ka man ir 9. klašu izglītība un simt gadus nevienam nevajadzīga, nepabeigta arodene.

darbu var dabūt tikai kā dejotājs kādā naktsklubā, kas man neder. pārējām vakancēm vajag mega izglītību. un arī tādu skaits ir sarucis par pusi.
ā un nākamgad palielinās mācibu maksas. un tā kā es atkal taisos mainīt studijsola vietu, tad tas uz mani attieksies vislielākajā mērā.
krīze ir valstij un valsts iestādēm.
un tas ka no krīzes valsti izvilks nodokļmaksātāji ir skaists arguments, lai pārvāktos uz citu valsti. mans patriotisms ir sarāvies, nav nekāda prieka pat atzīmēt, piemeram, tās pašas ziemsvētku kaujas. Politiķi liek puķes pie pieminekļiem un nopietnām sejām runā par karavīru upuriem, cēlumu utt. patiesībā veltīgi.. ja cilvēki miruši valsts dēļ, savu bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu utt. dēļ, bet mazbērni to visu noved pie šada rezultāta.. skumji un kauns.

Es sev apsolīju ziņām vairs nesekot līdzi.

par cenaam neesu apmierinats , bet mani tracina ka to kriizi visur piemin ... vaards "kriize" jau ir apmeram ta pat kaa lamuvards "Blja" urlu starpaa ..

tā kā es dzīvoju kopmītnēs un neesmu budžetā un iztieku no sava kāposta,tad krīze diezgan pamatīgi spiež mani pie sienas.es jau skrienu pakaļ tik dzeltenām cenām,uz mājām stopēju un taupu it visur,bet man kā nesanāk,tā nesanāk sadot krīzei pa muti.piezīmēsim,ka es nemācos Rīgā,bet kādā no Lv mazpilsētām.

Cik tālu tikuši ar to parakstu vākšanu un vēstuli Zviedrijai, lai mūs okupē??

D***ā ir, bet nu, kā saka, "būs lielāki s**i, šitie aizmirsīsies"

Es pats, ja godīgi, nemaz neizjūtu vēl neko. Iespējams tāpēc, ka darbu dabūju tad, kad viss sākās, un attiecīgi šobrīd līdzekļu man ir vairāk, kā pirms tam.

Ja godīgi, tad mani krīze pagaidām īpaši nav iespaidojusi (tfu, tfu, tfu), un tam, ko ir iespaidojusi, esmu mācējis pielāgoties un to ņemt vērā. Labi, ka man ir stabils darbs, man ir kur dzīvot, un pagaidām ar visu tieku galā (šķiet, ka beidzot būšu izrāvies no savas personīgās finanšu krīzes :) )

Bet jā, daudz dzirdu, ka daudzi pazīstamie ir zaudējuši darbus, naudas apgrozība ir samazinājusies, ienākumi arī samazinās, daudzi uzņēmumi nevar apmaksāt savus rēķinus, jo citi uzņēmumi nevar viņiem samaksāt.

Paskatoties no pozitīvās puses, mani sajūsmina, ka tagad es dzirdu kā aizbildinājumu kavēšanai uz tikšanos "pašreizējo ekonomisko situāciju valstī" (pavisam nopietni, bija tāds aizbildinājums!!!), un ka pie kādas viesnīcas Vecrīgā ir izlikts cenrādis ar uzrakstu "Crisis prices" :)

vai varētu būt tā, ka darbu zaudē tie cilvēki, kas tiešam nav vajadzīgi šajā pasaulē [sava veiktā darba ziņā]? tādi cilvēki, kas ir kā pārprodukcija? vāra par neko [nav pelnījuši samaksu par savu darbu]. un ja ir iespējas samazināt darba vietas un algas, tad kādu mērķu vadīts tika veikt pretējais proces iepriekš?

braucot svētku laikā mājās [rīga-liepāja] ar sabiedrisko transportu [vilcienu], viens krieviski runājošs vīrietis, dzerot alkoholiskos kokteilīšus [tajās mazajās pudelītēs], telefona sarunā stāstīja, ka ir 'uzvārījis' [navaril] krietnu 'kāpostu' [minēja summu zem 2000 lvl].
pats ļoti lepojās ar sevis paveikto. tagad iespējams varēs daudz kredītā mantiņas paņemt.

kas attiecas uz jautājumu vai ziņas spēj mani ietekmēt. pieļauju, ka jā, bet laikam ritot ar vien mazāk. tāpēc, ka tos 'melus' [kas ir tieši meli, kas ir simboliski pārprasti izteikumi no vēstures viedokļa no etniskām atšķirībām u.c. veida izteikumi], ko par patiesību [ZIŅAS] sauc pēc iespējas saprotamāk cenšos izskaidrot. cik saprotami sanāk, to gan es nemācēšu atbildēt.

rxx komentārā ir liela daļa taisnības!

un skat, ko krīze nodara spāņiem! -->
"Krīze krasi palielina dienēt gribošos Spānijas armijā
Publicēta: 14:49 06.01.2009.

Madride, 6.janv., LETA--AFP. Pagājušajā gadā Spānijas armijā pieteikušos dienēt gribošo skaits pieaudzis par gandrīz 82%, salīdzinot ar 2007.gadā, un tam par iemeslu ir ekonomiskās krīzes izraisītā darbavietu sarukšana, otrdien vēsta laikraksts "El Pais".
Armija 2008.gadā saņēmusi 78 575 pieteikumus, salīdzinot ar 43 036 2007.gadā un līdz ar to uz brīvu vietu pieteikušies vidēji 3,42 cilvēki, salīdzinot ar 1,73 iepriekšējā gadā, raksta "El Pais", atsaucoties uz oficiālajiem datiem.
Spānija obligāto militāro dienestu atcēla 2001.gadā, un pašlaik bruņotajos spēkos dien 81 607 cilvēki.
Spānija pēc ilgstoša ekonomiskā uzplaukuma 2008.gadā piedzīvoja strauju lejupslīdi, kas smagi skāra plaukstošo celtniecības nozari un bezdarba līmeni paaugstināja līdz 11,33%."

kas diez risinās citās valstīs? vai tādā veidā atbrīvosies no liekēžiem? [izsūtot uz kādu no kara zonām]

Izmet pa logu TV un iesper savam radio aparātam.

Latvijā ar armiju ir līdzīgi, daudz gribētāju. Tas ir stabils un labi atalgots darbs, kas šādā laikā ir augstā vērtē.

Man līdzīgi, kā elizabetei.
Par skolu jāmaksā, par kopmītnēm jāmaksā, ceļš uz mājām un atpakaļ + pašai jāgatavo ēst [netieku štopēt vecmāmiņas kotletes], tāpēc es to krīzīti dabūju normāli izjust.
Bet vai tad neteica, ka no nākamā gada plāno atcelt budžeta vietas visās skolās un tādējādi pazeminātos augstskolu maksas..?
iespējams tas ir tikai no bazara "viena tante teica" un mani laikam tas īpaši neskartu, jo mana studiju maksa uz visiem gadiem jau ir ierakstīta līgumā, tomēr, manuprāt, tas atkal būtu koks ar diviem galiem..

Finansiālā ziņā krīze mani nav skārusi. Darbs [tfu tfu tfu] ir un pati sevi spēju apgādāt vēl labāk nekā pirms visām šīm "krīzes runām". Emocionālā ziņā, lai nepaļautos masu psihozei- ziņas neklausos un nelasu, jo cik ir sanācis dzirdēt- tur par to vien runā kā mēs drīzumā viens otram rausim maizes šķēli no rokām... Zinot cik ļoti mediji var ietekmēt pūļa domāšanu, izvairos no to ietekmes, jo nezinu cik daudz no tā visa kaut kam var ticēt un cik daudz ir vien kārtējās baumas naudu vārošajam sižetam.

Morāli ir mazliet pasmagi klausīties kā ar darba meklējumiem neiet daudziem tuviem cilvēkiem, tātad secinu, ka par darba vietām tiešām notiek smaga cīņa un šim punktam, ka ir krīze darba tirgū piekrītu [iz pašas novērotā, nevis pa kasti izklāstītā]

Man pietika ar baumām [vai tās ir vai nav baumas gan vēl ir pāragri spriest] par lata devalvāciju, kad skrēju uz bankomātu iztīrīt krājumus, lai visus latus kas ir- izmainītu eirikos vai kādā citā valūtā. Pagaidām vēl lats turas, bet man jānēsā nauda makā [nevis uz kartes, kur ik pa laikam varētu izņemt cik nepieciešams] un jābaidās, ka kāds mani neaptīra, kas starp citu pāris nedēļu atpakaļ jau gadījās. Pagaidām šo savu soli nožēloju.

Mans secinājums un darbība ir tāda, ka:
Tā kā es nezinu kas būs tālāk un kas ir baumas vai kas ir fakti, dzīvoju pēc principa: kamēr ir šis haoss- naudu nekrāju, kredītus neņemu un dzīvoju šim brīdim ar to kas ir. No tā, ka es stresošu un pārdzīvošu vai baidīšos no krīzes pasliktināsies manas darbaspējas nevis uzlabosies ekonomiskā situācija Latvijā.