Iesvētības

Kā tas ir pieņemts, katru gadu 10tie tiek iesvētīti, tā teikt "uzņemti vidusskolēnu pulkā". Šogad ir pienākusi mūsu kārta, uzņemt un paarbaudīt jaunos vidusskolniekus:)
Mūsu skolā notikušās iesvētības visspilgtāk atceros tikai tās, kas notikušas saakot no kāda 2005. gada, tāpēc nav daudz jaunu ideju, viss, kas ienāk prātā, jau saistās ar kaut ko no iepriekšējiem gadiem. Un nav taču forši, ka atkārtojas..
Tieši tāpēc es lūdzu jūs padalīties ar savu piedzīvoto un redzēto iesvētībās, jūsu skolās. Pastāstiet, ko jūs esat likuši darīt citiem, vai kas bijis jādara jums - palīdziet tādā veidā uzrīkot iesvētības, kas mūsu desmitajiem paliktu atmiņā vēl ilgi, JO manas iesvētības bija tā uz ātro, vienā pēcpusdienā izdomātas un atmiņā palicis ir pavisam maz..:s

Atceros, ka mums bija daļēji netradicionālas. Tā kā skolā bij baseins (Rīgas 3.vidusskola), tad visus mūs sadzina tur, pārģērbāmies visi peldbiksēs un peldkostīmos. Nostādīja visus baseina malā. Tad lika iesildīties - pavicināt rokas, kājas. Beigās 3 aplīši ap baseinu un tad vēl riņķītis pa skolu (peldbiksēs). Nu un pēc tam tikai ļāva pēc dušas ielekt beidzot peldbaseinā. Pārējo vairs neatceros. Paši kad rīkojām, tad taisījām ārstu pasākumu ar ārstu kabinetiem un tā. Visiem likām naktskreklos un pidžammās atnākt. Atceros, ka bija diezgan jautri, kad pa Vecrīgas ielām nestuvēs viņus stibījām riņķī un lielākā daļa pidžammās skrēja līdzi.

Uz manas klases iesvētībām aizgāja 10 cilvēki, jo mūsu skolā tāds paradums pazemot jauniņos (10smitos). Piemēram, iebāz rokas līdz elkoņiem motoreļļā. Pa sporta laukumu noklātas dažādas žļurgas ar barjierām (visādi sapuvuši kabači un dubļi, nebrīnos, ja arī suņa kakas) un tad visas skolas priekšā tam visam ir jālien pāri uz vēdera. Matos saber miltus un tad ar ūdeni aplej, grīdas krāsa arī dažiem matos bija - nu labi, nelielām preteklibām esmu gatava, bet pazemoties gan negribas. ā un tad vēl liek ēst kkādus vecus cīsiņus, veselu karoti ar sinepēm un klātesošie tikmēr tevi nomētā ar olām.
Tā labāk darīt nevajag. Vajag kaut ko cilvēcīgu un jautru. :)

kora iesvētībās uz grīdas nolika plēvi, sameta visādus rudens augļus, dārzeņus, kuru konsistence nebija tā svaigākā, tad divi turēja un grieza jaunos koristus uz apli pa to žļuru. kora vadītājs tikai pēctam uzzināja kādas bijušas iesvētības, taču dalībnieki sadraudzējās, un kopā tālu tikām. tas nenotika skolā, jo domāju, ka tur nekad kko tādu neatļautu.
no skolas iesvētībām toties atceros kā mūs appūta ar ķiplokusulu, vai kko tamlīdzīgu, jo "smaržojām" mēs spēcīgi, mājās braucot viss autobuss smaržoja. un vēl arī bij tāda kā masāza, kur dažiem aiz biksēm aizsita olas, sabēra graudus, miltus, un tā. 'tad vēl arī stāvēšana rindā uz zēnu tualeti, kur bij jāmazgā grīda uzceļiem tupus, tikmēr uz galvas lēja ūdeni.tas bija pretīgi.
bet tas ir tikai pēdējā dienā, līdz tam, kādas trīs dienas ir jāstaigā apģērbā, kas atbilstošs kādai tēmai (cietumnieki,zemkopji).

Mjā, tā pazemošana galīgi nerullē.

mums katrai klasei bija jāizvelk kāds žanrs, kurā jāizvēlas 1 vai 2 filmas un tad jāsaģērbjas atbilstoši filmas varoņiem. starpbrīžos skolas gaiteņos bija visādi uzdevumi jāveic, jādejo, jādzied, jābrauc ar skrituļdēļiem, jāsver kastaņi, kamēr īstais svars un tādā garā. pēc skolas mums lika novilkt visu, ko žēl sabojāt, aizsēja acis, ieveda tumšā gaitenī un tur bija jābāž rokas kkādā pretīgā žļurgā un jāizvelk mantiņa, jāiet pa slapjiem madračiem, mums sejās smērēja kečupu un majonēzi, grūstīja, lai mēs aizķeramies un nokrītam un tad bija jāstaigā pa kaut kādu aukstu ķīseli, kad iznācām ārā no tumšā gaiteņa bijām netīri un smirdīgi, bet nebija nemaz tik briesmīgi.

Kāds man var pateikt - nafig tas ir vajadzīgs?

Saliedētība? Vai tiešām kolektīvs nespēj saliedēties arī normālā veidā? Jautrība? Vai nevar būt jautri arī kaut kā normālāk? Prieks par citu pazemošanu un ciešanām? Nu tas tomēr ir diezgan slimi...

Jo es vairāk lasu šos iesvētību atstātus, jo vairāk es priecājos, ka man šis viss gāja secen.

"11itajiem ir prieks, jo viņiem pašiem tam visam bija jāiziet cauri."

Prieks par citu pazemošanu un ciešanām? Nu tas tomēr ir diezgan slimi...

Tad tas notiek pēc tādas ģedovščinas sistēmas? Nu un nafig tas vajadzīgs un ar to lepoties?

11itajiem ir prieks, jo viņiem pašiem tam visam bija jāiziet cauri.

Manai māsai pat ir palikusi "jauka" piemiņa no fukšiem - rētas uz muguras no kaut kādas vielas. Nezinu kas tas īsti bija.

Rxx, tā tas ir un būs.

Vajadzēja/vajag iegruzīt kriminālprocesu par miesas bojājumiem, būtu koņec iesvētībām un, iespējams, arī dažām karjerām.

ko nu kurš izprot ar iesvētībām..
mums bija daudzmaz sakarīgas, cik atceros :)
zivis ķidāt vajadzēja uz ātrumu, ari ar sinepēm bija pieduriens, bet nu pirms tam izdalija konfektes :D [lai pec sinepēm nav jāmokas]

tādā ziņā jau iesvētību saturs parāda pašu organizētāju domāšanas līmeni un ja ir jāpacieš, ka tevi apmētā ar fekālijiem - jādomā vai tie iesvētītāji vsp ko saprot no tā, kā jautri pavadīt laiku.

es nezinu kā ir citās skolās, bet manā skolā ir stingra administrācija, kas skatās kā iesvētības notiek.
njā. zinu vienu meiteni, kurai augstskolas iesvētībās seja tika nosmērēta ar eļļas krāsām, no uzacīm nevarēja dabūt laukā krāsu, nācās izraustīt, un tā arī neattauga.
īstenībā nemaz iepriekš tā nebiju par to domājusi, iespējams tādēļ, ka savās iesvētībās nejutos tā, ka mani pazemotu, ..bet, jā.. tagad aizdomājos, jo pašlaik šī tēma par pazemošanu ir diezgan aktuāla.

vislabākais pieturas punkts savās iesvētībās mums bija šautriņu dēlis,katram viens metiens un attiecīgi uzmestajam skaitlim savs ēdiens,kura garšīgo aprakstu varēja izlasīt uz plakāta.uzmesto skaitli ar melnu rakstāmo uzzīmēja uz rokas,aizsēja acis un ieveda šķūnī,kur jau cita brigāde pavēlēja tev atvērt muti un iebaroja to,ko biji pelnījis.atceros tiem,kam,kas netrāpīja bija jāēd "slapjā'' suņu barība.par laimi man tika citrons ar sāli. :)

atceros, ka kaimiņskolā vienu gadu bija tā, ka visu kolektīvu satina partikas plēvē, kā rezultātā izveidojās tāda liela liela bumba un lika skriet un visi tur krita un ripoja un bija jauki, jo tas bija visiem kopā un tas arī saliedēja.

lika drēbes uz kreiso pusi vilkt, sasēja puisi un meiteni kopā-visu dienu vajadzēja kopā staigāt, pat uz tualeti. :D

Pēdējā gadā mūsu skolas iesvētāmajiem nācās iziet maršrutu cauri visai skolas teritorijai, kura ietvaros tika saņemti gan milti sejā, gan skolas ēdnīcas ēdienu pārpalikumos bija jāmeklē dažādas lietas, ūdenī, kas atšķaidīts ar ķilavām savā sulā un purpur krāsu, jāmazgā rokas, jāvārtās pa zemi, no spaiņiem, kas pilni ar klīsteri, jāizvelk ārā āboli (daži ,protams, saņēma pilnvērtīgu klīstera devu vai olas matos), uz vēdera jālien pāri smilšu volejbola laukumam(paralēli nācās izvairīties no olu uzlidojuma un ūdens pistoļu apšaudes), jācīnās uz plēves, kas iesmērēta ar šampūnu.. Vēlāk sekoja klases priekšnesumi, dažādu uzdevumu risināšana un, protams, zvērests :)

Vispār man liekas, ka lielāks prieks no iesvētībām ir nevis tiem, kas tās iztur, bet gan skatītājiem un vadītājiem :)

pēdējā iesvētību dienā saviem iesvētāmajiem likām ierasties bomžu tēlos, jo bija paredzēta netīra tā iesvētīšana. vispirms iesvētāmie tika iesēdināti ķerrā ar ne pārāk svaigiem āboliem. tad aizvizinājām pa skolas pagalmu uz īsto iesvētību vietu, kur nācās iziet tādu trasīti, kas sastāvēja no tā, ka no zemes (kkad septembra beigas, laix - lietains un auxts) vajadzēja ar rokām izrakt ieraktu bumbu, un vēl kkādām atrakcijām saistībā ar nelielo grāvi un vēl šādām tādām nejaucībām..nobeigumā "spirdzinošs" dzeramais, kas sastāvēja no lietām, ko kopā parasti nejauc..bet viss vsm bija ēdams un, protams, zvēresta.salīdzinot ar citiem gadiem, tas notika vēl diezgan saudzīgi. iepriekšējā gadā mūs mocīja daudz vairāk un tpc pat gribēja aizliegt kko tādu, bet tā kā paši 10. lūdzās un tika norunāts, ka uz iesvētību aktīvo daļu var ierasties tie, kuri vēlas, tad šī tradīcija notiek vēl šobaltdien. un iesvētību pirmajā dienā bija jāierodas visiem pasaku tēlu tērpos un tad nu tika noorganizēta arī stafetīte pa sporta laukumu ar posmiņu kurā jādejo valsis un nestuvēs jānes skolotāja :) otrajā dienā (neatceros kādos tērpos bija jāģērbjas) no skolas vedām viņus uz pilsētas centru - uz ēdnīcu, kur viņi tika izvesti cauri, saucot "ēst! ēst! ēst!" :) skolas vadība un paši skolotāji ļoti slavēja mūsu izdomu vsm tām pirmajām 2 dienām, jo bija jautri un interesanti gan mums (rīkotājiem), gan tiem, kas piedalījās, gan skatītājiem.

p.s. - puisim un meitenei sasējām kājas kopā (nu tas ir abiem vienu kāju) un likām futbolu spēlēt :)

kad mēs rīkojām iesvētības desmitajiem bija izveidoti dažādi tematiskie kabineti, kuriem bija jāiziet cauri. es ņēmos pa "ārstu kabinetu" salikām visur sveces, bioloģijas kabineta eksponātus utml. katram iekšā nākošajam tika sejā sarkanā guaša rāsa no šļirces :) vēl bija jāsūc saldējums caur zeķubiksi. jākāpj ar pliku pēdu melnā guāsā krāsā un jāatstāj savs pēdas nospiedums, kuru vēlāk varēja paņemt uz mājām. likām viņiem rakstīt savu vārdu pildspalvas vietā iedodot cīsiņu. vēl mazliet vērmeļu tēja bija jāiedzer, bet tiešām nedaudz. vairs neko īsti neatceros, neatbalstu gluži līšanu uz vēdera pa sūdiem.
Kad man pašai bija iesvētības, atceros, ka mūs saģērba kā idiotus ar peldcepurēm un lika skriet ap skolu, vingrot. vēl bija ar aizsietām acīm jāieiet gaitenī, kur uz tevi bļauj lai tu gulies un rāpo. un jārāpo bija pa saņurcītām avīzēm, skaņu efekti labi :D

āā, un vēl laba doma - spēlēt futbolu ar kāpostgalvu. un griezties uz riņķi, kamēr sareibst galva, un tad skriet atrast kādu noteiktu priekšmetu, kas novietots kkur netālu. pēc pieredzes saku, ka var netīšām aizskrieties uz galīgi citu pusi :D

Pašam priekšā iesvētības, tāpēc visus šos tekstus lasu ar bažām. :D
Nu jā, bet iesvētības taču var būt ar foršas, bet ja tevi apmētā ar olām, kamēr tu dzer kko pretīgu iekš kkādiem sūdiem, tad tiešām jādomā, vai esi iestājies normālā skolā/etc.

nu jo inteliģentāka iestāde(vecākie studenti/skolēni),jo inteliģentāki pārbuadījumi!

jā, manā skolā tādas iesvētības būtībā nav, labi, ja uzrīko kaut kādu tur desmito iepazīšanās vakaru. laikam esam tiešām inteliģenta skola, jo preteklības ir aizliegtas kā tādas.
lai gan iespējams, es pat neatteiktos pret mazliet preteklībām, bet tikai mazliet un mēra robežās, ne tik traki, kā kāds te rakstījis, kā ir bijis.

Skolā nebij diezko labas iesvētības (Katrā ziņā, ne tādas, kas paliek atmiņā), bet, savukārt, akadēmijas iesvētības laikam vēl ilgi paliks atmiņā... Pa visu teritoriju tika izveidoti dažādi punkti par dažādām tēmām, pa ko arī pirmkursnieki tika vadāti. Piemēram, latviešu folkloras punktā vajadzēja ēst visādus senos virumus, vilkt laimītes, zīlēt, utt, tad vēl bija punkts, kur vajadzēja ar aizsietām acīm līst vienam aiz otra akadēmijas pagrabā (Sajūtas bija interesantas, jo pa ceļam tur bija izvilkti visādi tīkli, uztaisīta tāda kā šausmu māja, ik pa laikam kāds uzglūnēja utt), līdz nonācām gala auditorijā, kur tādā pašā veidā bija četrrāpus jāložņā zem soliem, beigās tika atsietas acis un bija jāskatās "bailīgākās" vietas no dažādām šausmenēm, vēl bija ar sasietām rokām (Pa pāriem) jārāpjas kokos, ar aizsietām acīm jārāpo pa mazlietotām trepēm, kamēr kāds no augšas svieda virsū visādas bumbas (Tas bija traumātiski), vēl austrumu punktā visus apķēpāja ar krāsām (Ar visādiem pamatojumiem par katru kļeksi) utt, utjp. Katrā ziņā, atcerēties būs, ko. :)

Teotēriski mums, devītajiem, šogad būtu bijis jātaisa iesvētības septītajiem, bet, kur gadījās, kur ne, ar šo gadu Jēkabpils VĢ iesvētību vairs nebūs. meen

Jums, devītajiem, vēl normāli vajadzētu paaugties, lai vispār sāktu par kaut ko domāt. Iesvētītāji atradušies.. :P

man jau staastija ka muus ar kkaadaa pretiigaam PSRS laika smarzaam apuutiis

vidusskolā es tiku pēdējā gadā kad notika ķēzīšanās (pēc tam aizliedza un kad biju prom no taas skolas, atkal atļāva) bet bija ok. patika man arii taas olas matos, un tā. negribeji- nevilki to pidzamu negaaji tur kur ķēzī un miers.
kad mēs orgnizējām- aizliedza pārtikas produktu kā tādus- pat zirņus kaktā nedrīkstēja nobērt. un toreiz nekas no tā pasākuma neiznāca. vismaz man likās, ka humpalu kaudze zaales kaktaa un variaacijas ap to nebija nekas revolucionārs.

taču piekdien, mani sagaida vēsturnieku fukši- ar blandīšanos pa mežu naktī un aliņu pa velti. un nav žēl iekrist kādā dubļu peļķē or lāča alā, jo tas laikam ir vienīgais kad viss 129 dažādi domājošo kursabiedru bars savāksies uz kopīgu apliešanos un survaiveru.
patīk kad ar prātu.
ja var izdomāt ko foršu- cepuri nost.

p.s. iesveetiibas ieprieksheejaa a-skolaa notika studentuklubaa un es uz vinjaam nebiju, taaka taa pieredze man izpaliek :/