TU

Es jau satiku Tevi vakarnakt,

Tu klauvēji klusi pie loga.

Un zini vēl kas?

Es ielaidu Tevi iekšā.



Silts bija tovakar gaiss,

Bet man sala.

Silts bija tovasar vējš,

Tik silts, nu bez gala.



Man patiktu veltīt Tev dziesmu,

Radīt dēlu

Kā padomju skulptors, kas rada

Tautu Tēva krūšu tēlu.



Un uzcelt Tev baznīcu,

Un iestādīt priežu audzi

Es zinu, es zinu, es zinu,

Man sapņi ir daudzi jo daudzi.



Un tad vakar laižot

Tevi pa logu iekšā,

Tu iekāpi gultā,

Kāpienā tiešā.

Un atrubijies uz sutku ar visu peregaru,

Es paliku ar ģīmi garu un tevis līdzpaņemto žļaru..

Každamu svajo :)

padauza pie loga, bet iekšā nenāk :D

Jo citādi padauza nemāk;D

un galu galā
rokā man nazis
cieši satverts pie spala
nabaga lopiņa acis
tik po**jistiski bālas
ka nebija žēl tam atņemt dzīvību un tagad tās lopiņa acis
stāv iespirtotas skapī
pieskārienam tālas

/lol&rolf:

man ir apgreids manai divrindei-->

Un atrubijies uz sutku ar visu peregaru,

Es paliku ar ģīmi garu un tevis līdzpaņemto žļaru..

Viena kā pretim Depo nočurātā siena.

Rīt būs jauna, skumīgāka diena...