15 minušu darbs

Ar domām par tevi.


Šķiet ka dzīvot nav vērts,
Laimes kauss nav uz manu pusi svērts.
Atkal tavs smaids nav domāts man,
Domāju tikai par to cik skaisti tava balss skan.

Lai ari saki tu tikai čau,
No laimes manus nervus tas sarauj.
Pēdējā laikā tu pat nesaki to,
Šo frāzi tik vienkārši debīlo.

Sāk likties tu esi vienkārši iedomīga maita,
Ar galvu pa priekšu uz daikta sviesta.
Jā nekas starp mums nebija,
Apmēram tik pat daudz kā lietus lija.

Atceries kurš kuram rakstīt sāka,
Tajā brīdi mani pohujs māca.
Pēc nedēļām pāris steidzos mājās ātri,
Nesaprotu ka tu mani tā piesaistīt māki.

Sēdos pie kompja steigšus es,
Lai būtu kopā kaut vai tikai virtuāli mēs.
Tev to laikam nekad nesaprast,
Bet cenšos es tikai ar šo domu aprast.

Biju cerējis ka būsi vienkārša meitene kā es,
Tik pat vienkārša kā lielais mēness,
Bet tev laikam ka tik kaut sadirst.
Ka tik kādu nokoļīt un pēc tam miskastē izmest.

Ko nu te par to daudz,
Labāk paņemt uz krūts daudz pa daudz.
Nekā izjust ko izjutu to,
Tavu iedomību pretīgu.

pirmajā brīdī likās, ka dmitrijs man veltījis ;D

bet, ja nopietni- emocijas ir, morāle ir, sāpe ir.. pat rupjums piedodams un tādā brīdī attaisnojams, tomēr pieļauju, ka atzinības vietā sekos ban(ān)s

nu jā, bet nav jau ši pāris rupjie vārdi domāti uz kādu baigi nenormāli zināmo personu šajā lokā.

btw, skatos ka klausies āķi :D:D:D:D

Man patīk- tieši un trāpīgi. Mūsdienu Čaks rakstītu tieši šadi, jo sabeidrības maņas ir notrulinājušās līdz galīgam trulumam, ka vienkāršus vārdus vairs vienkārši neuztver.

tendenciozi un paredzami.
+ man tiešām tracina atskaņas. -

uzraksti labāk!

nav jāmāk uzrakstīt labāk, lai varētu kritizēt, un tas bija liels uzbrauciens Čakam.

ok, lai nu tur dzeja kā (ne)dzeja, bet iedziļināsimies stāstā. pa manam tas bija tā: starp meiteni un puisi pastāvēja kaut kāda pazīšanās/draudzība, līdz var just, ka meitenei tā kā pirmajai tas džeks iecepīja- viņa cenšās ar viņu sarkastīties (droši ka sms, skype vai dr.lv, vai msn utt),
"Atceries kurš kuram rakstīt sāka,
Tajā brīdi mani pohujs māca."

bet puisim tas dziļi vienaldzīgi, līdz vienā brīdī viņš saprot, ka tā meitene viņam tomēr patīk.
"Pēc nedēļām pāris steidzos mājās ātri,
Nesaprotu ka tu mani tā piesaistīt māki."

Mana versija- tas notika pēc tusiņa, kur viņi atrada "tačku".
"Bet tev laikam ka tik kaut sadirst.
Ka tik kādu nokoļīt un pēc tam miskastē izmest."

jūtams, ka meitene ņēma iniciatīvu šajā procesā, kā arī to, ka viņai tas ir ierasta/pierasta lieta, tb tusiņš un kāda tačka pa rokai.
taču puisis šājā notikumā piešāva arī mazliet sirds piparus:
"Sēdos pie kompja steigšus es,
Lai būtu kopā kaut vai tikai virtuāli mēs. "

tagad viņi ir mainītās lomās- puisis iecepies uz meiteni, bet meitene.. STOP! šeit seko dzejoļa mīkla- vai notika vēl kas tāds- par ko autors mums nepasaka, kas īsti, ka meitene kļuva tik auksta
"Lai ari saki tu tikai čau,
No laimes manus nervus tas sarauj.
Pēdējā laikā tu pat nesaki to,
Šo frāzi tik vienkārši debīlo."

vai arī tiešām viņa ļoti nekrietni uzspļāva puiša jūtām, pilnībā viņu ignorējot.
Lai nu bija kā bija, bet galvenais varonis savu sāpi remdē alkoholā.
"Ko nu te par to daudz,
Labāk paņemt uz krūts daudz pa daudz."

Un uzskata, ka dēļ šīs meitenes dzīve ir beigusies.
"Šķiet ka dzīvot nav vērts,
Laimes kauss nav uz manu pusi svērts."

Varbūt arī šis ir variants kā izteikties- kāpēc vienmēr sāpinātajam veltīt skaistus vārdus? kamon, mēs esam tikai cilvēki- ir pilnīgi normāli domās iegrūst peļķē cilvēku, kurš tev ir uzlicis padeni, lai kā mēs to censtos noliegt

Hm.Hm.

tobi, piedod man, bet vonnegūts un Čaks nav mani dievi, ko man tagad darīt?kampy, ja šitas vēl ir jātulko , tad es nez- pa manam simbolismu tik pat kā nav.

Par simboliku es Tev ar piekrītu, te tādas vispār nav, ja tas būtu Čaks, tad tāda tur būtu katrā otrajā rindā. Protams, aizet, var izlikt savas emocijas, kā tad savādāk dzīvos tālāk, bet nevajag apgalvot, ka tas ir mūsdienu Čaks, jo, lai gan nav arī man nekāds mīlulis, domāju, ka, ja viņš dzīvotu tagad, un būtu tas pats Čaks visā savā būtībā, tad nebūtu viens no tiem, kas ir notrulinājies. Sabiedrība dalās daļās, kā jau visos laikos, un ne visi mūsdienās saprot cilvēka sāpi tikai caur trulām rindām. Ir pasaulē arī vēl skaistas lietas, vārdi, cilvēki un dzeja nebūt nav mirusi.

Bet kādā sakrā tu blakus noliki Vonnegūtu un Čaku, es gan nesaprotu. :D

nedomāju, ka čaks šobrīd lamātos vai kā citādi nepiedienīgi uzvestos- es domāju vairāk anoloģisko pasaules uztveri, kas ir kritiska un izaicinoša, izrietot no autora iekšējām sajūtām.

Ir pasaulē skaistas lietas, bet tas ir tikai laika jautājums, kad tās samīcīs un iemetīs dubļos pie citām ''skaistajām'' lietām.

Čaku un Vonnengūtu pieminēju kopā, lai uzsveŗtu, ka neesu nekāds literāts un viss rakstītais ir tikai subjektīvs skatījums uz šim tēta rindelēm.

nez, man patīk. gribas kkur pieglabāt

kampy, tev teju gandrīz teicami padodas literārā teksta analīze!
Un atraduši ar ko salīdzināt te - Čaks, Vonnengūts un kaut kāds, pieļauju, ka nevienam īsti lāgā nepazīstams, hc.lv lietotājs.

Man patika.
Bet tas laikam tādēļ, ka kaut ko ļoti atgādināja..

jā..vakar piedzēros
tukšumu aizpildīt gribēju
bet tikai pālī no rīta pamodos
un nodomāju, ka gribu tēju
tomēr atkal sadzēros
no paģirām vairijos.

3min. darbs

šodien man besis,
Tomēr neesu pat vakar neko tesis
Rokas man dreb un iekšās viss deg
Pie sesijas nepielaists
tjipa -O, baigais slaists,
Bet šoreiz nē,
Pie vainas kapitālisti- suņi izp*sti.

~2min zem dusmām.