Zivju patēriņa veicināšanas kampaņa ir maldinoša
"Zaļā alternatīva", 13.09.2007., 07:52Reklāmas kampaņa, kas ar saukli "Rītdien - zivju diena" Latvijas iedzīvotājus mudina uzturā biežāk lietot zivis un zivju produktus, ir vienpusīga un rada maldīgu priekšstatu, ka zivju lietošana uzturā ir pozitīva parādība.
Kā liecina pētījumi, zivju - it īpaši Baltijas jūrā iegūto zivju - ēšana var būt bīstama cilvēku veselībai. Bez tam, saglabājoties pašreizējai nozvejai, visas cilvēku uzturā lietotās zivju sugas dažu gadu desmitu laikā iznīks.
Zivju patēriņa veicināšanas kampaņa notiek projekta „Zivsaimniecības nozares attīstības veicināšana” ietvaros. Šo projektu realizē Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs sadarbībā ar partneriem, un tas tiek finansēts no Eiropas Savienības struktūrfonda Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzekļiem.
Lai gan zivis satur vērtīgas uzturvielas, zivīs uzkrājušos kaitīgo ķīmisko vielu nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību var būt daudzkārt lielāka. Šī iemesla dēļ Pārtikas un veterinārais dienests 2004. gadā Latvijas tirgū aizliedza izplatīt Baltijas jūrā zvejotus lašus (1). Pasaules Dabas fonds 2005. gadā brīdināja, ka daļa no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm ir pārāk toksiskas, lai tās varētu tirgot Eiropas Savienības tirgū (2).
Pasaules Dabas fonda apskats par ķīmisko piesārņojumu pārtikā liecina, ka vairākas bīstamas ķimikālijas, piemēram, hlororganiskie pesticīdi un polihlorētie bifenili, vislielākā koncentrācijā atrodas tieši zivīs (3). Organizācija „Greenpeace” savā ziņojumā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem Baltijas jūrā, atsaucoties uz vairākiem pētījumiem, informē par Baltijas jūras zivju patēriņa iespējamu saistību ar samazinātu jaundzimušo svaru, sieviešu neauglību, vēzi un pavājinātu imūnsistēmu (4). Savukārt Dr. Linda Matisāne un Dr. med. zin. Mārīte Baķe informē, ka Baltijas jūras valstu iedzīvotājiem, kuri pārtikā patērē daudz zivju, asinīs ir trīs četras reizes augstāks noturīgo organisko piesārņotāju līmenis nekā zivju nelietotājiem (5).
Zivīs nav unikālu uzturvielu, kuras nevarētu saņemt ar citiem - drošākiem - uztura avotiem. Zivju vērtība parasti tiek pamatota ar to, ka zivis satur omega-3 taukskābes. Taču zivis, tāpat kā citi dzīvnieki, nespēj sintezēt svarīgās taukskābes un tās uzņem ar augu valsts produktiem. Tas pats ir ieteicams cilvēkiem: lieliski omega-3 taukskābju avoti ir linsēklas, kaņepju sēklas, valrieksti, kā arī nerafinēta linsēklu, kaņepju sēklu un rapšu eļļa.
Lai uzņemtu optimālu omega-3 taukskābju devu, cilvēkam dienā jāizdzer, piemēram, nepilna ēdamkarote linsēklu eļļas. Linsēklu eļļu var nopirkt daudzos lielveikalos, un dienas deva maksā vidēji 6 santīmus - tas ir daudzkārt lētāk nekā uzturā lietot pirktas zivis.
Zivju lietošana uzturā ir saistīta ar vēl kādu negatīvu aspektu: lielā zivju nozveja iznīcina jūru un okeānu ekosistēmas. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķiniem vairāk nekā 70 procenti pasaules zivju sugu jau ir izzudušas vai atrodas tuvu izzušanai (6). Ja nozvejas apjomi nemazināsies, tad šī gadsimta vidū var izzust visas cilvēku uzturā lietotās zivis un citi jūras iemītnieki (7).
Augstākminētie iemesli ļauj secināt, ka ikviena Latvijas iedzīvotāja, kā arī visas sabiedrības interesēs ir samazināt zivju un zivju produktu patēriņu.
1. http://www.pvd.gov.lv/?id=2297&sadala=777
2. http://www.panda.org/news_facts/newsroom/news/index.cfm?uNewsID=18011&uLangID=1
3. http://www.pdf.lv/doc_upl/CoC_report_lv.doc
4. http://archive.greenpeace.org/toxics/reports/popsbaltic.pdf
5. http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=261
6. http://www.un.org/events/tenstories/story.asp?storyID=800
7. http://www.sciencemag.org/cgi/content/abstract/314/5800/787 ,
Marcuslit
ebuca.ccHilton
Ojwdjiowkdeofjeij ifsfhoewdfeifhweui hieojkaskdfwjfghewejif eiwhfufdawdijwehfuihewguih jeifjeweijeruigherug hc.lvJeffreycaf