LOB aicina piebarot laukirbes, lai palīdzētu tām izdzīvot bargajā salā

Laukirbes ir nometnieku putnu suga, kas pārziemo Latvijā. Ilgstošā salā un sērsnas laikā tām ir grūti sameklēt barību, un bez cilvēka palīdzības laukirbes pastiprināti iet bojā. Šos putnus var piebarot, attīrot no sniega laukumus laukos un pļavās netālu no lauku mājām un regulāri izberot tur graudus un sēklas – auzas, miežus, griķus, ķimenes, kaņepes, linsēklas, lobītas saulespuķu sēklas, iespējams arī izkaisīt pelavas vai siena smalkumus. Šādas barotavas apmeklēs ne tikai laukirbes, bet arī citi lauku putni, piemēram, dzeltenās stērstes, zvirbuļi un zīlītes. Laukirbēm var palīdzēt arī, radot tām iespēju pa nelielu eju iekļūt siena šķūnī vai siena zārdos – šeit laukirbes atradīs gan vietu, kur pārnakšņot, gan barību.

Lai gan laukirbju skaits vienmēr bijis svārstīgs un atkarīgs no ziemas barguma, laukirbes vēl līdz pagājušā gadsimta vidum bija parasta putnu suga Latvijas laukos. Taču kopš 20. gadsimta 40. gadu beigām notikusi nepārtraukta irbju skaita un izplatības samazināšanās, jo šos putnus nelabvēlīgi ietekmēja gan lauksaimniecības intensifikācija (mehanizēta, agra pļauja, monokultūru lauku palielināšanās, pesticīdu lietošana), gan agrāk Latvijas laukiem raksturīgo siena šķūņu izzušana. Tieši iespēja bargās, sniegotās ziemās sameklēt barību šķūņos un uz pievedceļiem izkaisītos siena smalkumos palīdzēja laukirbēm pārciest bargās ziemas. Šobrīd arvien sarūkošās laukirbju populācijas izdzīvošana ir atkarīga no cilvēku palīdzības.

Šoziem atsevišķās vietās Latvijas laukos cilvēki jau sekmīgi piebaro laukirbes. Piemēram, Saldus rajonā, atsaucoties ornitoloģes, LOB biedres Zigrīdas Jansones aicinājumam, laukirbes piebaro vairākas zemnieku saimniecības un šo cilvēku iekārtotās barotavas regulāri apmeklē laukirbju ģimenes.