Pasīvā smēķēšana

Dzīvošana un strādāšana kopā ar personu, kas smēķē, var radīt dažādas respiratorās saslimšanas, kā arī vēža un sirds slimību risku nesmēķētājam.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem 700 miljoni bērnu (gandrīz puse no visiem pasaules bērniem) elpo gaisu, kas ir piesārņots ar tabakas dūmiem. Rezultātā tiek nodarīti kaitējumi plaušām un rodas iespēja attīstīties hroniskai astmai, pneimonijai un bronhītam. Ir aprēķināts, ka nikotīna deva, ko saņem bērns, kura vecāki aktīvi smēķē, ir līdzvērtīga aktīvai smēķēšanai, ja bērns pats izsmēķētu 60-150 cigaretes gadā.

Par pasīvo smēķēšanu var runāt arī gadījumos, kad vecāku darbības rezultātā tiek nodarīts kaitējums viņu vēl nedzimušajam bērnam. Smēķēšana grūtniecības laikā tiek saistīta ar 10% nāves gadījumu pieaugumu pirmsdzemdību periodā.

Samazinot pasīvās smēķēšanas iespējas, tiks pasargāta kā bērnu, tā arī pieaugušo veselība. Tas ir ļoti svarīgi, jo pretējā gadījumā viņiem tiek liegtas iespējas uz tīru, veselīgu gaisu. Kāds cits ir izdarījis izvēli viņu vietā –smēķēt vai nē.