Katrs trešais Latvijā ar vēzi mirušais vīrietis mirst ar plaušu vēzi
Elīna Vārpa, 29.05.2007., 06:28Vakar, 28. maijā plkst. 14:30 Reval Hotel Latvija, zālē "Sigma 1", Rīgā, Elizabetes ielā 55, Latvijas Kardiologu biedrība rīkoja preses konferenci "Smēķēšanas izraisītās veselības problēmas un iespējas atbrīvoties no nikotīnatkarības," kas veltīta Starptautiskajai pretsmēķēšanas dienai.
Preses konference tika rīkota ārstu konferences ietvaros, kuras mērķis bija vairāk kā 200 dažādu specialitāšu ārstiem no visas Latvijas vēlreiz sapulcēties, lai kopīgi meklētu labākās iespējas smēķēšanas apkarošanā. Preses konferencē tika runāts par smēķēšanas postošo ietekmi uz cilvēka veselību un slimībām, ko tā izraisa, tai skaitā sirds saslimšanas riska faktoriem, plaušu slimībām, jaunākajām palīdzības iespējām smēķēšanas atmešanā un Latvijas Pretsmēķēšanas koalīcijas lomu smēķēšanas apkarošanā.
Smēķēšana ir otrs biežākais, bet novēršamais nāves cēlonis pasaulē aiz paaugstināta asinsspiediena. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu tā nogalina piecus miljonus iedzīvotāju pasaulē un ir aprēķināts, ka 2020. gadā no tabakas izraisītām slimībām mirs 10 miljoni planētas iedzīvotāju. Jau tagad smēķēšanas izraisītās sirds un asinsvadu slimības attīstītajās valstīs katru gadu nogalina vairāk nekā 600 000 cilvēku.
Kā pastāstīja Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Dr.med. Andrejs Ērglis „smēķēšanas negatīvo ietekmi nosaka gan izsmēķēto cigarešu daudzums dienā, gan smēķēšanas ilgums. „Smagiem” smēķētājiem (vairāk nekā 20 cigaretes dienā) akūta miokarda infarkta risks visizteiktāk mazinās pirmo trīs gadu laikā, taču „atlieku” risks saglabājas 20 un vairāk gadus pēc smēķēšanas pārtraukšanas un sastādīja apmēram 22%. Savukārt, „viegliem” smēķētājiem (mazāk kā 10 cigaretes dienā), risks samazinās strauji bez „atlieku” riska novērošanas trīs gadus pēc smēķēšanas pārtraukšanas.” Tomēr A. Ērglis akcentē, ka nekad nav par vēlu atmest smēķēšanu.
Šokējošu faktu, ka katrs trešais Latvijā ar vēzi mirušais vīrietis mirst ar plaušu vēzi, atklāja Latvijas Tuberkulozes un Plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr.med.doc. Alvils Krams, kurš uzsver, ka „vienīgā iespēja cīnīties ar plaušu vēzi ir nesmēķēt un smēķētājiem atmest smēķēšanu. Salīdzinot ar citiem biežākiem audzējiem liela problēma ir skrīninga neiespējamība - nav pieejamas metodes, kas savlaicīgi ļautu atklāt plaušu vēzi.”
Trīs ceturtdaļas no pašreizējiem smēķētājiem vēlētos atmest smēķēšanu un gandrīz visi no viņiem pēdējā gada laikā ir mēģinājuši to darīt, bet nesekmīgi. Lielākajai daļai cilvēku smēķēt izdevies atmest tikai pēc pieciem vai pat septiņiem mēģinājumiem. Turklāt lielākā daļa smēķētāju mēģinot atmest smēķēšanu, nekonsultējas ar ārstu, bet ārsta atbalsts ir ļoti svarīgs smēķēšanas atmešanas procesā. Ar gribasspēku atmest smēķēšanu ir par maz, jo psiholoģiskā atkarība no nikotīna ir līdzvērtīga atkarībai no tādām stiprajām narkotikām kā kokaīns un heroīns. Svarīgs ir dialogs, kas risinās starp ārstu - pacientu smēķēšanas atmešanas procesā, jo tādejādi smēķētājs tiek motivēts un atbalstīts ar padomiem, medikamentiem un tiek sastādīts smēķēšanas atmešanas plāns. 
„Visgrūtākais ir apslāpēt kāri pēc smēķēšanas, kas ir viens no atmešanas simptomiem. Kāre uzsmēķēt var saglabāties līdz pat desmit nedēļām ilgāk, kas izskaidro, kāpēc ir tik grūti atmest smēķēšanu un kāpēc, pielietojot medikamentozu terapiju, ievērojami lielāks skaits smēķētāju izbeidz smēķēt salīdzinājumā ar nemedikamentozu terapiju. Tomēr jāuzsver, ka pie smēķēšanas atmešanas ir svarīgs ilgstošs un profesionāls ārsta atbalsts,” ārstu teiktajam pievienojas Laima Rutka, Pfizer Luxembourg SARL filiāles Latvijā direktore.
Latvijas iedzīvotāji ir otrie kaislīgākie smēķētāji Eiropas Savienībā, liecina jauns Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" pētījums. Pētījums arī atklāj, ka Latvijā nekad nav smēķējuši 51% iedzīvotāju un tikai 13% atzinuši, ka ir atmetuši šo kaitīgo ieradumu. Ikdienas smēķētāju īpatsvars lielāks ir iedzīvotāju ar zemāku ienākumu līmeni vidū (39%), kā arī ar zemāku izglītības līmeni. 2006. gada vasarā veiktajā sabiedrības aptaujā katrs trešais (jeb 35% no aptaujātajiem) Latvijas iedzīvotājs sevi atzinis par smēķētāju, bet gandrīz četri no desmit jauniešiem (37,5%) pastāvīgi lieto kādu no tabakas izstrādājumiem. Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm, mazākais smēķējošu cilvēku īpatsvars ir Igaunijā - 33% no iedzīvotājiem, bet Lietuvā smēķē 34% iedzīvotāju.
Marcuslit
ebuca.ccHilton
Ojwdjiowkdeofjeij ifsfhoewdfeifhweui hieojkaskdfwjfghewejif eiwhfufdawdijwehfuihewguih jeifjeweijeruigherug hc.lvJeffreycaf