Govs piena lietošana var nopietni apdraudēt bērnu veselību

Biedrība "Zaļā alternatīva" vērš Latvijas sabiedrības uzmanību uz jauniem un jau sen zināmiem faktiem par govs pienu.

Cilvēki, kuri ir noticējuši mītam par govs pienu kā veselīgu un svarīgu produktu cilvēka ēdienkartē, varētu būt pārsteigti, uzzinot, ka arvien vairāk mediķu un uztura speciālistu ir vienisprātis, ka piena produktu lietošana uzturā veicina daudzas slimības, piemēram, vēzi, diabētu, mazasinību, alerģijas, kā arī dažādas ādas, kaulu, sirds-asinsvadu un gremošanas sistēmas slimības.

Cilvēks ir vienīgā suga (neskaitot mājdzīvniekus, kurus baro cilvēki), kas dzer pienu pēc zīdaiņa vecuma, kā arī vienīgā suga, kas dzer citas sugas pienu. Govs piens ir piemērots teliņa, nevis cilvēka vajadzībām. Cilvēkam nav absolūti nekādas nepieciešamības dzert govs pienu, - to atzīst arī pasaulē lielākā uztura speciālistu organizācija „Amerikas dietologu asociācija”. Govs piena un tā produktu lietošana uzturā nav nekas vairāk kā tradīcija un pieradums - jāpiebilst, ka neveselīgs un postu nesošs pieradums. Liela daļa pasaules iedzīvotāju - daži avoti vēsta, ka pat vairāk nekā puse no visiem cilvēkiem, - nekad nav dzēruši govs pienu un neizjūt pēc tā vajadzību.

Piens ir veselīgs. Taču tikai savas mātes piens. Govs piens un cilvēka piens ir tikpat atšķirīgi kā govs un cilvēks. Jau tālajos 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Čikāgā tika veikts pētījums, kas atklāja, ka govs pienu nedrīkst aizstāt ar mātes pienu: zīdaiņiem, kurus baroja ar govs pienu, bija aptuveni 50 reizes lielāks risks nomirt savas dzīves pirmajos deviņos mēnešos nekā tiem zīdaiņiem, kurus baroja ar mātes pienu. Pateicoties tehnoloģiju un medicīnas attīstībai, zīdaiņu mirstības līmenis ir ievērojami mazinājies, taču slimības, kuras izraisījusi govs piena lietošana uzturā, kļūst par arvien aktuālāku problēmu, jo mūsdienu mazkustīgā dzīvesveida dēļ uzturs kļuvis par galveno veselību ietekmējošo faktoru.

Faktu, ka govs piena un tā produktu lietošana uzturā nav dabiska, apstiprina arī tas, ka, lai cilvēka organisms varētu pārstrādāt piena cukuru jeb laktozi, tam ir nepieciešams enzīms laktāze. Zīdaiņa organisms izstrādā šo enzīmu, lai varētu sašķelt mātes pienā esošo laktozi, taču laikā no pusotra līdz četru gadu vecumam minētā enzīma aktivitāte mazinās - tas ir dabisks organisma nobriešanas process. Tā notiek ne tikai ar vairumu cilvēku, bet arī ar visiem dzīvniekiem. Tātad piena lietošana pēc zīdaiņa vecuma ir pretdabiska.

Tiesa, liela daļa cilvēku - galvenokārt ziemeļu valstīs dzīvojošie - evolūcijas gaitā ir pielāgojusies piena lietošanai arī pēc zīdaiņa vecuma, to nodrošina gēnu mutācijas. (Lai gan arī pie mums, Latvijā, netrūkst cilvēku, kuri saskaras ar lielāku vai mazāku laktozes nepanesamību. Daļa Latvijas iedzīvotāju nemaz neapjauš, ka caureja, vēdersāpes un vēdera uzpūšanās ļoti bieži ir sekas piena lietošanai.) Taču evolūcija nozīmē arī ko citu - mums jākļūst gudrākiem, saprātīgākiem, līdzjūtīgākiem. Kāpēc pakļaut citas dzīvas būtnes ciešanām tikai tāpēc, lai apmierinātu savas kaprīzes un sekotu tradīcijām? Nedzīvojam ledus laikmetā, kad dzīvnieku izcelsmes produktu lietošana uzturā, iespējams, bija vienīgais veids, kā izdzīvot.

Govs piens un tā produkti nesatur tādas cilvēkam nepieciešamas uzturvielas, kuras nevarētu saņemt ar augu valsts produktiem. Pienā ir daudz kalcija, bet tas slikti uzsūcas, turklāt govs piena lietošana sekmē cilvēka organismā esošā kalcija izvadīšanu no organisma, kas savukārt palielina risku saslimt ar, piemēram, osteoporozi. Valstīs, kurās lieto daudz govs piena produktu, ir vislielākā saslimstība ar osteoporozi. Tātad govs piena un tā produktu lietošana palielina risku saslimt ar kaulu slimībām, lai gan daļa iedzīvotāju vēl aizvien turas pie mīta par govs pienu kā līdzekli pret šīm slimībām. Lai palielinātu kalcija daudzumu organismā, ir jāsamazina dzīvnieku valsts produktu patēriņš vai - ideālā gadījumā - pilnībā jāatsakās no gaļas, olām, piena un piena produktiem un jāēd vairāk dārzeņu un graudaugu produktu.

Turklāt lielveikalos nopērkamais piens ir zaudējis lielāko daļu no savas vērtības. Pienu pasterizējot un homogenizējot, tas zaudē līdz pat 75 procentiem vitamīnu. Homogenizēti produkti kaitē organisma vielmaiņas procesiem, tos organismam ir grūti sagremot un tie veicina tauku izgulsnēšanos asinsvados.

Govs piena ieguve ir nežēlīga

Fermas govis mūsdienās ir pārvērstas piena mašīnās. Dabiskos apstākļos visu govs pienu izlieto teliņš; govis baro savus mazuļus, rotaļājas un veido noturīgas savstarpējās attiecības. Fermu govis tiek turētas lielā šaurībā, nereti tās neredz saules gaismu un tām nav iespēju baroties dabiski - ganoties pļavās. Teļi no mātēm parasti tiek nošķirti drīz pēc piedzimšanas, un teliņiem paredzētais piens nonāk uz cilvēku galdiem, bet pašus teliņus, ja tie netiek noslaktēti, baro ar piena aizvietotājiem, dažkārt ar liellopu asinīm.

Dabiskos apstākļos govis dzīvo vidēji 25 gadus. Taču fermu govis slikto dzīves apstākļu, neveselīgā uztura, dažādu slimību un mākslīgās apsēklošanas dēļ kļūst par „nederīgām” jau 5 gadu vecumā - tad tās tiek aizvestas uz lopkautuvi. Fermās tiek darīts viss, lai no govīm izspiestu aizvien vairāk un vairāk piena. Ja 1938. gadā no vienas govs Latvijā tika iegūtas vidēji 1,8 tonnas piena, tad 2006. gadā - 4,5. ASV no vienas govs tiek iegūtas pat 8 tonnas piena gadā.

Tā kā govju dabiskā barība nevar nodrošināt tādu uzturvielu daudzumu, lai tās spētu dot vairākas tonnas piena gadā, tad tās tiek barotas ar nedabisku, taukiem un olbaltumvielām pārbagātu barību - tajā skaitā dažkārt ar mirušām vistām, cūkām un citiem dzīvniekiem. Ļoti izplatīta ir govju barošana ar graudiem - šī govīm nepiemērotā barība ir viens no galvenajiem slimību un pāragras nāves cēloņiem.

Lai „saražotu” pienu, govīm nepieciešams daudz kalcija. Fermas govis pamazām iztukšo sava organisma dabiskās kalcija rezerves, rezultātā to skelets kļūst ļoti trausls un atsevišķos gadījumos tas vairs nevar noturēt govs ķermeņa masu.

Govīm bieži vien tiek injicēti augšanas hormoni - pat tad, ja tas ir aizliegts, - kā arī antibiotikas. Gan pienā, gan gaļā uzkrājas arī citi kaitīgi ķīmiski savienojumi, kuri govs organismā nonāk ar barību. Šo iemeslu dēļ jaunajām māmiņām dažās valstīs iesaka atturēties gan no gaļas, gan arī piena un piena produktu lietošanas uzturā.

Lietojot govs pienu un tā produktus, tiek atbalstīta teļa gaļas industrija. Daļa teliņu uzreiz pēc piedzimšanas nonāk šaurās novietnēs, kuras pamet pēc 3-18 nedēļām, kad tos aizved uz lopkautuvi.

Reklāmās redzamie idilliskie skati un zīmējumi uz piena pakām ir maldinoši un neatspoguļo patiesību par fermas govju mokpilno dzīvi. Mēs varam to ignorēt un turpināt dzīvot ilūzijās, taču tas nemazinās mūsu atbildību sava ķermeņa, gara un dabas priekšā.

Plašāka informācija angļu valodā:

http://www.notmilk.com  

http://www.milksucks.com  

http://www.milkmyths.org.uk  

http://www.nomilk.com  

http://www.godairyfree.org  

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu