Endokrinologi: "Ja nemainīsies sabiedrības domāšana, pēc 20 gadiem Latviju var piemeklēt tāds pats liktenis kā ASV"

Preses konferencē piedalījās Prof. Valdis Pīrāgs, 3. Baltijas Endokrinoloģijas kongresa prezidents un Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdētājs, Prof. Helmut Schatz, 21. Starptautiskās Donavas Simpoziju federācijas prezidents, Antanas Norkus, Lietuvas Endokrinologu biedrības prezidents, Prof. Vallo Tillmann, Tartu Universitātes medicīnas fakultātes Pediatrijas nodaļas vadītājs, Prof. Aivars Lejnieks, Rīgas Stradiņa Universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs un Jānis Sīpols, LU Eksperimentālās un Klīniskās medicīnas institūta un LU medicīnas fakultātes profesors.

Kā norādīja endokrinologi, pat neliela cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs ir būtisks rādītājs, kas var atklāt sirds asinsvadu bojājumus. Latvija ir pirmajā vietā sirds mirstības no sirds asinsvadu slimībām ziņā starp visām ES valstīm. Kā vienu no interesantākajām tēmām, kas tiks aktualizēta kongresa laikā, speciālisti min vīriešu osteoporozes ārstēšanu. Iepriekš osteoporoze vairumā gadījumu tika identificēta kā sieviešu slimība, taču jaunākie atklājumi liecina, ka katrs piektais vīrietis slimo ar šo kaiti.

Kongresā īpaša uzmanība tiks veltīta jautājumam par vienotas pacientu apmācības programmas izveides nepieciešamību. Latvijā diabēta pacientu apmācība ir nekvalitatīva un nav izstrādāta vienota sistēma un kā atzīst A. Lejnieks Latvija izceļas ar vissliktāko situāciju cukura diabēta kontroles ziņā starp ES valstīm. Nesen tika veikts pētījums par diabēta pacientu vidējo cukura līmeni asinīs visās jaunajās ES valstīs dienā un Latvijas rādītāji bija vissliktākie, proti, glikohemoglobīns bija 9,2%. "Veselam cilvēkam kompensēts cukura līmenis ir zem 6%, ideāla veselības stāvokļa gadījumā tas ir 6,5%, labi ārstēts cukura diabēts ir 7%. Bez valsts atbalsta cukura diabēta un aptaukošanās problēmas atrisināt nebūs iespējams," paskaidro A. Lejnieks.

Prof. J. Sīpols paredz Latvijai aptaukošanos problēmu saasināšanos tuvākajos gados. Lielāka uzmanība jāvelta veselīgam uzturam un regulāri jāveic ikgadējā profilaktiskā apskate, lai varētu novērst iespējamās komplikācijas un laicīgi konstatēt slimību simptomus un ierobežot to izplatību. J. Sīpols uzsver: "Neveselīgais uzturs un mazkustīgais dzīvesveids pēc 20 gadiem radīs nopietnus draudus veselībai."

Starptautiskās Donavas simpoziju federācijas prezidents H. Schatz informēja, ka Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu federācijas locekli, un, tā kā ģeogrāfiski Latvijai ar Donavas upi nav krustpunktu, tad tiks mainīts šīs federācijas nosaukums, turpmāk to dēvēs par Centrāleiropas Diabēta federāciju. Pašlaik galvenais federācijas uzdevums ir stipendiju veidošana, lai ārsti varētu doties uz citām valstīm pieredzes apmaiņas nolūkos un veidot konkrētus rīcības modeļus cukura diabēta saslimstības ierobežošanai.

Lietuvas Endokrinologu biedrības prezidents A. Norkus pastāstīja, ka pirms nedēļas Lietuvas Veselības ministrs ieviesa cukura diabēta kontroles programmu, savukārt Igaunijas pārstāvis V.Tillmann norādīja, ka vislielākā problēma Igaunijā, ir saistīta ar akadēmiski izglītotu cilvēku trūkumu, kas vēlētos nodarboties ar zinātniskiem pētījumiem šajā nozarē.

Preses konferences noslēgumā V. Pīrāgs norādīja: "Nebūsim naivi, tas, ko mēs redzam Latvijā šobrīd, proti, mazs aptaukošanās gadījumu īpatsvars, drīz strauji mainīsies. Pirms 20 gadiem ASV bija identiska situācija kā pašlaik Latvijā, t.i., aptuveni tikai 10% iedzīvotājiem bija aptaukošanās problēmas, tagad ASV situācija ir kritiska un es tiešām nevēlētos, lai 2025. gadā Latviju piemeklētu tāds pats liktenis kā ASV."

3. Baltijas Endokrinoloģijas kongresā un 21. Starptautiskajā Donavas Simpozijā Latvijā piedalās 502 dalībnieki no 18 Eiropas valstīm, no Vācijas – 200, no Latvijas - 150, no Igaunijas - 24, no Lietuvas - 84 un citām valstīm.