Cik daudz mēs zinām (vai gribam zināt) par pienu?
"Zaļā alternatīva", 25.04.2007., 07:16Šī gada 19. aprīlī nolūkā vērst sabiedrības uzmanību uz piena lietošanas negatīvajiem aspektiem biedrība „Zaļā alternatīva” plašsaziņas līdzekļiem izplatīja informatīvu materiālu, kurā tika minēti vairāki fakti par govs piena lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un par piena nežēlīgo ieguves procesu mūsdienu fermās.
Līdz šim Latvijas sabiedrība ir saņēmusi visnotaļ vienpusēju informāciju par pienu, – ja citviet pasaulē ir notikušas un notiek plašas diskusijas par riskiem, kurus rada citu sugu piena un to produktu lietošana uzturā, tad Latvijā šādas diskusijas līdz šim nav bijis, lai gan uztura speciālisti atzīst, ka citu sugu piena lietošanai ir vairāk vai mazāk negatīvu aspektu. Tātad jautājums ir vienīgi par to, vai no piena lietošanas gūtais labums ir lielāks par tās negatīvajām sekām.
Diskusija par pienu ir svarīga tieši tādēļ, ka Latvijas iedzīvotājiem trūkst vispusīgas informācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Par alkohola, pusfabrikātu, ātro uzkodu, saldumu, limonāžu u.c. produktu kaitīgumu cilvēki ir informēti un var pieņemt izsvērtus lēmumus, vai šādus produktus lietot vai ne. Taču nepilnīgās un tendenciozi vienpusīgās informācijas dēļ Latvijas iedzīvotājiem līdz šim bijusi liegta iespēja pieņemt izsvērtus lēmumus par piena lietošanu.
Informācijas vienpusība saistībā ar piena produktu ietekmi uz veselību, iespējams, skaidrojama ar to, ka padomju laikos kā pašsaprotams tika uztverts tas, ka piens ir tikai un vienīgi veselīgs. Ar piena lietošanu saistītie veselības jautājumi, kas Rietumeiropā un citviet pasaulē tikuši pētīti jau relatīvi sen, Latvijā – iespējams, ieaudzināto padomju laiku stereotipu dēļ – joprojām tiek uztverti izteikti tendenciozi, ignorējot daudzos zinātnieku pētījumus, kuru secinājumi bieži vien nesaskan ar Latvijas ārstu vairākuma tradicionālajiem uzskatiem. Lieki piebilst, ka daudzās valstīs Eiropā un citviet pasaulē netrūkst ārstu, kas ne vien atzīst vegāniska uztura veselīgumu, bet arī paši ir atteikušies no dzīvnieku valsts produktu lietošanas uzturā.
Reaģējot uz „Zaļās alternatīvas” iepriekš izplatīto informāciju, vairāki plašsaziņas līdzekļi publicēja dietologu un citu speciālistu viedokļus, kuros pausta pārliecība, ka „Zaļās alternatīvas” sniegtā informācija nav patiesa. Diemžēl šie viedokļi daudzos gadījumos aprobežojas ar atsaukšanos uz tradīcijām un mītiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem.
Viens no populārākajiem mītiem ir uzskats, ka piens ir labs kalcija avots un ka tas stiprina kaulus. Uz šo mītu atsaucas gan Veselības ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Egita Pole (LETA, 19.04.2007.), gan Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis (Latvijas avīze, 21.04.2007.), gan diētas ārste un Rīgas Paula Stradiņa universitātes Uztura Akadēmiskās skolas direktore Lolita Neimane (LETA, 22.04.2007.). Lai gan pienā patiešām ir daudz kalcija, pētījumi ir pierādījuši, ka lielām kalcija devām nav nozīmes kaulu stiprināšanā, jo visu izšķir tas, cik daudz kalcija organisms zaudē. Piena tāpat kā citu dzīvnieku izcelsmes produktu lietošana veicina kalcija zudumu un līdz ar to var sekmēt kaulu masas samazināšanos un kaulu trauslumu.
Zemāk ir publicēta sīkāka informācija – ieskats dažos pētījumos. Biedrība „Zaļā alternatīva” cer, ka šī informācija palīdzēs pieņemt tālredzīgus lēmumus un ka atbildīgās institūcijas sniegs atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas skolās tiek realizēta piena programma – kāpēc bērniem tiek piedāvāts neviennozīmīgi vērtēts produkts, nevis, piemēram, ekoloģiski tīri dārzeņi, par kuru veselīgumu šaubu nav. Iespējams, ka ekoloģiski tīru vietējo augu valsts produktu piedāvāšana skolēniem prasītu lielākus finanšu līdzekļus, taču jācer, ka bērnu veselība mūsu valstī ir svarīgāka par naudu un ka programmas „Skolas piens” galvenais ieviešanas motīvs nebija finansiālais izdevīgums (Eiropas Savienības finansējums un piena industrijas interešu lobēšana).
Ieskats dažos pētījumos
Žurnāla „American Journal of Public Health” 1997. gada jūnija numurā tika publicēti rezultāti Hārvardas universitātes pētījumam par kalcija, kas saņemts ar govs pienu un tā produktiem, ietekmi uz kaulu stiprību. Pētījums ilga 12 gadus, tajā piedalījās 77761 sieviete. Pētījuma rezultāti atklāja, ka sievietēm, kuras katru dienu izdzēra vismaz divas glāzes piena, bija par 45 procentiem lielāks risks iegūt bojājumus gūžas locītavā (kas ir viena no osteoporozes pazīmēm) nekā sievietēm, kuras izdzēra ne vairāk kā vienu glāzi piena nedēļā. (Detalizēta informācija par šī pētījuma rezultātiem pieejama žurnāla arhīvā internetā: http://www.ajph.org .)
Paralēli šim pētījumam tika veikta analīze par dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu ietekmi uz kaulu stiprību. Apsekojot 85900 sievietes, tika secināts, ka dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu patēriņš samazina kaulu stiprību, bet augu olbaltumvielu patēriņš – ne. Šie rezultāti tika publicēti žurnāla „American Journal of Epidemiology” 1996. gada marta numurā. (Detalizēta informācija par šī pētījuma rezultātiem pieejama žurnāla arhīvā internetā: http://aje.oxfordjournals.org .)
Šī paša žurnāla 1997. gada janvāra numurā tika publicēti rezultāti Norvēģijā veiktam pētījumam, kura mērķis bija noskaidrot uztura ietekmi uz kaulu stiprību. Pētījumā piedalījās nepilni 40 tūkstoši norvēģu. Pētījuma rezultāti atklāja, ka uzņemtā kalcija daudzums neietekmē risku gūt kaulu lūzumus, taču šo risku palielina liels dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu patēriņš. Komentējot pētījuma rezultātus, tā autori raksta: „Liels olbaltumvielu patēriņš ir viens no faktoriem, kas sekmē kalcija izdalīšanu no organisma. Olbaltumvielu katabolisms rada skābu vidi, turklāt dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu katabolisms rada vairāk skābes nekā augu olbaltumvielu katabolisms. Tādēļ pie liela olbaltumvielu patēriņa organisms var sākt izmantot savas kalcija rezerves, kas savukārt var izraisīt kaulu masas samazināšanos.” (Detalizēta informācija par šī pētījuma rezultātiem pieejama žurnāla arhīvā internetā: http://aje.oxfordjournals.org .)
Visvairāk kalcija ir nepieciešams augošam organismam. Visstraujāk aug zīdaiņa organisms, un zīdaiņi visas nepieciešamās uzturvielas normālos apstākļos uzņem ar mātes pienu. Cilvēka piena un govs piena ķīmiskais sastāvs krietni atšķiras. Cilvēka pienā ir aptuveni 4 reizes mazāk kalcija un 3 reizes mazāk olbaltumvielu nekā govs pienā. Cilvēka pienam vislīdzīgākais kalcija un olbaltumvielu īpatsvars ir svaigos dārzeņos (tādos kā burkāni, kāposti, salāti). Tiesa, pastāv viedoklis, ka augos esošais kalcijs cilvēka ķermenī uzsūcas slikti, taču, kā grāmatā „Uztura mācība” raksta uztura speciālists Zigurds Zariņš, spēja uzņemt augos esošo kalciju ievērojami uzlabojas, ja uzturā netiek lietoti piena produkti. Z. Zariņš arī norāda, ka kalcija uzsūkšanos kavē pārmērīgs tauku daudzums organismā, bet veicina ogļhidrāti. Kā zināms, augu valsts produktos ir mazāk tauku un vairāk ogļhidrātu nekā pienā un tā produktos.
Ja cilvēks patērē daudz piena un piena produktu, pastāv risks saņemt pārāk daudz kalcija. Īpaši bīstami tas ir vīriešiem, jo, kā liecina Hārvardas universitātes pētījums, kurā piedalījās 47781 vīrietis, liels kalcija patēriņš (2 grami dienā) ievērojami palielina risku saslimt ar prostatas vēzi. Pētījumā tika noskaidrots, ka vīriešiem, kuri katru dienu izdzēra divas glāzes piena, bija gandrīz divreiz lielāks risks saslimt ar prostatas vēzi nekā vīriešiem, kuri pienu nedzēra nemaz. (Plašāka informācija par šo pētījumu pieejama žurnāla „Cancer Research” 1998. gada februāra numurā; http://cancerres.aacrjournals.org .)
Marcuslit
ebuca.ccHilton
Ojwdjiowkdeofjeij ifsfhoewdfeifhweui hieojkaskdfwjfghewejif eiwhfufdawdijwehfuihewguih jeifjeweijeruigherug hc.lvJeffreycaf