Stilīgo vēstures detaļu pārdevēja

26.septembrī Dirty deal telpās veiksmīgi norisinājās pirmais Vintage Open air festivāls.

Ā, tieši tā - pirmais un vienīgais, neatkārtojamais savā būtībā. Nu jau kļuvušie par modes lietu vecu grabažu izpārdošanas pasākumi, kas ir neordināri Latvijas sabiedrībā, uzņem arī zaļus apgriezienus, jo jaunu lietu nepirkšana veicina jau esošu lietu cirkulāciju. Cits stāsts ir par vintage (no fr.val. vīna terminoloģijas - nobriedis vīns). Bet, kur gan lai šādus dārgumus atrod, ja ne krāmu bodītēs?

Vintage open air pasākumam izkratīju visus skapju stūrus, kur bija noslēptas vecas drēbes, mammas jaunības blūzes, vecas šalles un tamlīdzīgi. Neizpalika arī omes antresoli, kur glabājas TAS, ko žēl izmest, bet nav arī kam atdot. Kas par brīnišķīgu iespēju revidēt skapju saturu!

Sestdien, no paša rīta, ar grūtībām nonākot dislokācijas vietā ar dārgumiem - smagumiem, nudien nonācu gluži kā citā valstībā, kur skanot sapņainai mūzikai ļautiņi jau izkārtoja pārdodamo. To pašu darīja Koko. Tikai mani turpināja mulsināt jautājums par mantu cenām, jo it kā ar antikvariāta PVN varētu cenas celt, taču uzrodoties pirmajai pircējai, kas ieinteresējās par nelietotiem tieši latviešu ražojuma padomju kabatlakatiņiem ar mīlīgiem attēliem, es apmulsusi par viņas: "pa cik tie ir?", spļāvu ārā- "cik nav žēl!". Tā nu manā kasē iekļuva 0,40 sant. par kabatlakatiņiem. Turpmāk piedāvāju tādu cenu, par kuru es pati nopirktu kādu lietu. Taču respektablā un labi situētā dāma, kura izrādījās ķerta uz visu latvisko, rūpīgi pārbaudīja birkas, meklējot ražotājus, tomēr nopirka ultramodernos mūsdienu kontekstā vārītus džinsus ar augstu vidukli.

Sākumā prātoju, ka pasākums izvērtīsies par tādu mazu tirdziņu, taču intensīva reklāma medijos un afiša pie galerijas "Istaba" var būt iespaidīgs cilvēku pievilināšanas līdzeklis. :) Ne mazsvarīga arī tiešā reklāma.

Domāju pasākumā noteikti iesaistījās tūkstotis ļaužu, nevis kāds simtiņš, kā man likās, galvenokārt bohēmiska publika, Bēdžesa vārdiem - pticas, kas nudien līdzinājās fantastiskiem putniem, radoši frīki, nejauši ieklīdušie uz troksni, kas man vaicāja, vai nākamsestdien šeit arī būs pasākums, vienkārši tūristi. Netrūka pazīstamu seju - VJ Žanete Skarule, tērpusies viscaur 80.-to vintage ietērpā, TV seja Juris Šteinbergs ar sievu, masveida pasākumos visuresošais Dambis ("Inokentijs Mārpls" līderis), modes guru Atis Štamgūts mazliet aristokrātiski-vampīriskā look’ā un cilindrā, LMA modes studente, kuras vārdu, protams, aizmirsu, titulotā latvju meitene Katrīna Puriņa ar gaidāmo bērnu.

Ļaužu masa plūda un tecēja no viena stāva uz otru, zibsnīja foto zibšņi, acis priecēja lomo-mozaīkas, ausis - patīkama mūzika, kurai pasākuma gaitā bija tendence pieaugt decibelu diapazonā. Vīriešu kārtas pārstāvji kautrīgi staigāja un vēroja.

Uz beigām garlaicības un apnikuma mākta, sāku prātot, ka šīs ir tikai lietas, rupji - lupatas. Sāka kaitināt, ka cilvēki tik kāri, pat ķerti uz kaut kādām lupatām. Taču iespējams šīs atgrābtās lupatas ar vēstures aromātu un unikalitātes piedevu par smieklīgām naudām kaut vismaz uz kādu brīdi padarīs viņus ja ne laimīgus, tad priecīgus noteikti.

Cenšoties objektīvi novērtēt pasākumu, neesot par viesi, jāsaka, ka ar primāro - organizāciju - komanda tika galā lieliski. Atmosfēra - šika un baudāma, programma un iespējas - daudzpusīgas, sākot ar iespēju paēst līdz čilošanai un filmu vērošanai, bija arī teātris. Atļaušos iztēloties, ka afterpārtijs bija ne par gramu atpaliekošāks, tomēr Koko tajā vakarā baudīja izrādi Dailes teātrī.

Cik paspēju jautāt - apmeklētāji bijā sajūsmā par pasākumu, bet viena no organizatorēm Agnese Kleina pavēstīja, ka viss iecerētais ir īstenojies par ar uzviju.

Rezumējot pavadīto dienu, mazliet māca skumjas, ka līdzatnestais čemodāns pat uz pusi nebija patukšots, manis tamborētās brošas-ziedus neviens tā arī neiegādājās, tāpāt ar mammas apgleznoto zīdu (kuram auditoriju laika gaitā noteicu 40+), jo tas laikam šķitis par dārgu, arī tamborētās beretes palika sākuma skaitā. Bet gribu teikt nevis par materiālo, kaut arī sapelnītie aptuveni 8 Ls nav par sliktu, svarīga ir ballītes atmosfēra. Un arī tas, ka jaunkundzēm nepienākas staipīt smagumus atpakaļ uz savu (maz)pilsētu- 4. lielāko Latvijā, kur tad palikuši džentlemeņi?

Ja kādam pat vēl tagad nav skaidrs, kas ir V.O.A.F., lūkojieties foto stāstā whimsicalagnesiga.wordpress.com, kā arī sekojiet jaunumiem, jo kā pačukstēja Retrospecto veikala īpašniece - festivāla organizētāja Linda, nākamais šāda veida pasākums nav aiz kalniem.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz rakstu sarakstu