Ne jau Armani džinsos vai Swarovski kristālos apslēpta stila atslēga

Pirms pāris dienām stāvēju rindā pie bankomāta un ieinteresēta vēroju vīrieti pirms manis. Viņš bija ģērbies smalkā uzvalkā, smaržoja pēc kanēļa un ceriņu sajaukuma, dārgās ādas kurpēs un glauni sakārtotiem matiem, kas radīja iespaidu, ka tikko iznācis no frizētavas. Viss viņa izskats radīja pārliecību, ka šo vīrieti varētu attiecināt uz kategoriju „stilīgs”, jo pat viņa ķiršu sarkanais lietussargs azotē bija pieskaņots kaklasaitei.
Kad pienāca vīrieša kārta, viņš ilgi un nepacietīgi mēģināja ievietot bankomātā savu karti. Izgrozīja par 180 grādiem visos virzienos, līdz beidzot tika pie PIN koda ievadīšanas.

Atzīšos, tas likās smieklīgi, bet mūsdienu moderno tehnoloģiju nepārzināšana vēl neliecina par stila trūkumu. Pēc tam vīrietis ilgi mēģināja izdabūt no bankomāta naudu, nepārtraukti veicot acīm redzami nepareizas darbības, izvelkot un par jaunu ievietojot karti, katru reizi izmisīgi rakņājoties ādas portfelī un meklējot bankas aploksni, kur norādīts viņa PIN kods. Pa šo laiku, kas kopumā neaizņēma vairāk par 10 minūtēm, nācās noklausīties monologu krievu valodā, ka visas bankas ir senāko profesiju pārstāves, kur strādā tikai suņabērni, kas izgudrojuši tādas seksuāli izmantotas operācijas, kas tik vienkāršam cilvēkam kā viņš nav izprotamas. Lieki piebilst, ka tas viss risinājās daudz rupjākā formā, nekā mēģinu to restaurēt.

Cita lieta, ja runājam par stila izpausmēm. Kāda var demonstrēt tās, uzvelkot vakarkleitu no pēdējās Yves Saint Lauren kolekcijas, cita – interesanti sakombinējot humpalās pirktos apģērbus. Kāds var braukt ar 2007. gada Audi, cits – saremontēt vectēva vabolīti un nokrāsot to spilgti dzeltenā krāsā ar zaļām pumpām. Naudas izteiksmē atšķirība visai liela, bet rezultāts tas pats vien ir. Un ne vienmēr tas, kurš rīkojas pēc pirmā varianta, ir stilīgāks par to, kurš izvēlās otro, jo dārgs ne vienmēr ir tas pats, kas gaumīgs vai konkrētam cilvēkam piemērots. Visai bieži esmu sastapusi sievietes, kuras iepērkas veikalos Palaco Italia vai Emporio Armani, bet savu stila izjūtu tāpēc nav vairojušas.

Viens no pirmajiem stila priekšnosacījumiem ir savas individualitātes izcelšana un saglabāšana. Tas ir iekšējais skaistums, kas pat zem neglītām un lētām drēbēm tomēr lauzīsies uz āru. Apģērbs, aksesuāri, nodarbošanās, automašīna, rotaslietas, matu sakārtojums, manikīrs – tās ir tikai nebūtiskas piedevas, kas palīdz stilu akcentēt, taču ne vismazākajā mērā neveicina tā veidošanos. Paskaties kaut vai uz popmūzikas dīvu Madonnu, kura vairākkārtīgi nosaukta par stilīgāko slavenību, – blondiem, uzkasītiem matiem, pārspīlēti tumšām uzacīm un motobraucēja ādas jakā astoņdesmitajos gados vai vienkāršā sarkanā blūzītē un melnās biksēs, piesista pie krusta savas pēdējās koncertturnejas laikā, – viņa vienmēr uzskatīta par stila etalonu. Ne jau miljonu dēļ modes kritiķi nominē viņu šim titulam.

Varētu uzskatīt, ka stils un sekošana līdzi modes tendencēm ir sinonīmi. Zināmā mērā tā ir, jo diezin vai kāds tevi nosauks par stilīgu, ja uzvilksi mugurā vecmāmiņas kleitu vai mēteli, kam piegriezums bija aktuāls pirms pieciem vai vairāk gadiem. Taču tai pašā laikā vari apģērbt svārkus, kas izskatās kā nupat izkāpuši no Marc Jacobs modes skates, un tomēr no stilīguma nebūs ne vēsts. Kāpēc? Tāpēc, ka nevis mode diktē stilu, bet tieši otrādi – stils diktē modi. Tavs dzīves stils nosaka, ko tev vilkt mugurā, kādu profesiju izvēlēties, ar kādu hobiju nodarboties un ar kādu mašīnu braukt. Tas rada tavu īpašo – individuālo – modi, vienreizēju un neatkārtojamu, tieši tev piemērotu. Un stilīga vari būt tikai tad, ja dzīvo saskaņā ar sevi un savām izjūtām.