Saruna par modi pasaulē
Katrīna Sičeva, www.galms.lv, 13.10.2007., 14:29Barbara Laneve ir ambicioza 25 gadus veca itāliete, kura zina, ko vēlas sasniegt, un mode ir viņas aizraušanās.
Barbara ir veidojusi kostīmus filmām, pašlaik strādā par stilisti un vizāžisti. Taču dizaineres galvenais mērķis ir izveidot savu zīmolu, ko drīzumā plāno darīt. Viņas veidotais stils ir retro mūsdienu redzējumā – vienkāršs, bet pietiekami ironisks, lai radītu oriģinālu tēlu.
Tu dzīvo un studē modes dizainu Itālijā, taču daudz zini arī par Londonu, kur studēji kursos Central Saint Martin koledžā. Vai vari salīdzināt, kur ir vairāk iespēju, lai uzsāktu karjeru modes pasaulē?
Pasaulē ir daudz populāru vietu, kur iespējams strādāt modes jomā – Milānā, Londonā, Parīzē, Ņujorkā utt. Taču modes sistēma attīstās visā pasaulē, jo spēju strādāt radoši sāk apzināties kā vērtību. Cilvēkiem vairs nav būtiski izvēlēties stabilu darbu, kur tikai jāieņem vieta pie datora. Redzam, kā Eiropas ziemeļos dizains ir ļoti neparasts gan interjerā, gan apģērbā. Eiropas austrumos Rīgu zinu kā vietu, kur cilvēki domā progresīvi. Savukārt Sanpaulu modes nedēļa Brazīlijā pašlaik ir ļoti svarīga, jo atsvaidzina rietumniecisko domāšanu. Man ļoti patīk kāda veca aziātu skola no Japānas, kas pārsteidz ar spēju apvienot tradīcijas un mūsdienīgumu. Domāju, viņi spēj izveidot vislabāko radikālas jaunietes tēlu, kāds jebkad sastapts. Iespējas, dzīvojot 2007. gadā, ir gandrīz visur pasaulē, tikai jāizvēlas, kur iet un kādam stilam sekot.
Kā tev šķiet, vai ir iespējams izveidot savu personisko zīmolu Itālijā, ja konkurence ir tik liela?
Konkurence ir visur. Visi cilvēki tiecas pēc lielākas izaugsmes, tādēļ, lai kaut ko sasniegtu, ir smagi un neatlaidīgi jāstrādā. Un vienmēr jābūt gatavam virzīties uz priekšu, tā gūstot panākumus. Itālijā, valstī ar labu gaumi, mūsdienīgu un veselīgu dzīvesveidu, var sastapt daudz pārsteidzošu lietu, tādēļ izveidot savu zīmolu nav viegli, bet tas ir iespējams. Tikai jāprot saglabāt iepriekšminētās īpašības un uzcītīgi jāstrādā.
Kā tev šķiet, kas atšķirīgs Itālijas un Londonas izglītībā?
Viss atkarīgs no valsts sākotnējās kultūras attīstības. Katra sabiedrība veidojas ar citādāku izglītības sistēmu un dzīves stilu, tādēļ arī pastāv atšķirības. No 60. gadiem Londonas modē rodas kas jauns, tur pastāv avangards, viņi spēj radīt ko brīnumainu. Savukārt Itālijā ievēro tradīcijas, jau no pirmsākumiem tās tērpi izceļas ar lielisku griezumu, kvalitatīviem audumiem, vienkāršām, taču pārdomātām līnijām. Tādēļ arī pastāv atšķirības izglītības metodēs, pat šobrīd, kad pasaule ir tik globalizēta. Londonā dizains vienmēr vairāk ironisks ar māksliniecisku piegājienu, savukārt Itālijā tas ir vairāk akadēmisks.To var nojaust katrā šīs valsts dizaina skolā. Protams, gan Itālijā, gan Londonā izglītība atkarīga no izvēlētās mācību iestādes veida un paša spējas pielietot iegūtās zināšanas.
Ko mūsdienu mode liecina par šodienas sabiedrību un kādēļ, tavuprāt, cilvēkiem ir tik svarīgi būt labi ģērbtiem?
Man nepatīk runāt par tendencēm vai spriest par to, kāds ir labi ģērbts vai ne. Galvenais ir: vai ģērbt to, kas esi. Nav viegli atrast savu stilu, tam vajadzīga laba gaumes izjūta. Protams, masu mediji var paziņot, ka šā gada krāsa ir dzeltenā vai ka pilnpapēžu kurpes ir modīgas. Bet vai cilvēks jūt, ka viņam tas piestāv? Man patīk eksperimentēt ar savu izskatu, šodien varu būt jauna bohēmiste, rīt varu uzlikt savu pērļu kaklarotu un 60. gadu stila drēbes. Taču vienmēr apģērbā var pazīt mani. Varu mainīt savu izskatu, taču vienmēr būšu es pati. Personības domāšana, prāts, ko cilvēks vēlas pateikt apkārtējiem par sevi, ir tas, kas modē patiesi ir svarīgs. Cilvēka izskatam ir liela nozīme, tad kādēļ nēsāt dzelteno, ja tava krāsa ir melnā. Modē jāpastāv kritikai un pašironijai. Ja cilvēkam tā nav, viņš ir tikai modes apsēsts vergs.
Kā mode atspoguļo situāciju pasaulē – sabiedrības intereses, dzīves stilu, vērtības?
Tas ir ārprāts! Cilvēki ir vairāk nekā mērķis. Visi vēlas izskatīties forši un stilīgi (nevaru ciest abus šos vārdus). Cilvēki vēlas izrādīties, nēsājot attiecīgu zīmolu somas vai kurpes ar mērķi būt ievērotiem. Ir tādi, kuriem apģērbs nozīmē sociālā stāvokļa izrādīšanu. Ja tev tas nav svarīgākais, vari būt laimīgs.
Kas ir tavi favorīti modes pasaulē?
Ir ļoti grūti atbildēt. Paši labākie un vecākie zīmoli ir nevainojami dēļ spējas apvienot mākslu un praktiskumu. Tie ir Valentino, Versace, Armani, Yves Saint Laurent, Christian Dior. Tomēr domāju, ka varam mācīties gan no lielākiem zīmoliem, gan arī no mazāk zināmiem. Pašlaik mīlu Marni, domāju, viņš lieliski spēj izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, veidojot retro stila tērpus mūsdienu interpretācijā. Viņš spēj saglabāt tradīcijas, padarot tērpus patiesi mūsdienīgus. To patīk darīt arī man, un atzīstu, ka viņam tas izdodas lieliski. Patīk arī jaunie angļu dizaineri, piemēram, Gareth Pugh. Viņa tērpu varam redzēt “Moloko” solistei viņu video "Overpowered". Man patīk tērpi, kas izskatās austrumnieciski formas dēļ. Šādus tērpus veido arī Junya Watanabe, Issey Miyake Yohni Yamamoto, tiem ir spēcīgs raksturs krāsu un audumu dēļ. ASV arī ir ļoti daudz oriģinālu dizaineru. Patīk Christian Joy un Dereku Lamu – tie ir divi pilnīgi pretēji koncepti. Christians Joya tērpi ir smagnēji un radikāli, tos uz skatuves varam redzēt Karenai O. no "Yeah yeah heays". Dereks ir beidzis Pārsona skolu, tādēļ viņam ir raksturīgs minimālisms – tīrs, bet ļoti īpašs. Tāpat arī Marc Jacobs veido stilu, kas ir ironisks karjeristes tēls. Varu turpināt vēl ilgi, taču galvenais, ko augsti vērtēju, ir jauninājumu un paliekošu vērtību apvienojums.
Kā tev šķiet, kura no trim modes pilsētām (Milāna, Parīze un Ņujorka) ir vadošā modes pasaulē?
Nevar izcelt kādu, kas būtu vairāk nozīmīga, jo runājam par trim dažādām ietekmēm. Parīzē ir dzimusi augstā mode, Milānā radies Prêt-à-Porter (gatavs valkāšanai), savukārt Ņujorka veidoja īpašo amerikāņu stilu. Tagad šo atšķirību vairs nav, jo pasaule ir kļuvusi kā teātris – pilna ar dažādiem stiliem. Tāpēc 2007. gadā nav izteikta modes centra, lai to saprastu, pietiek iziet uz ielas, lai redzētu, cik daudz atšķirīgu stilu pastāv.
Zinu, ka esi dzirdējusi kaut ko par Latvijas modi. Ko tieši un kur tu saskāries ar informāciju?
Esmu lasījusi rakstus par Latvijas dizainu dažos modes žurnālos, ka Rīgā ir tendence strauji attīstīties radošā jomā. Zinu dažus dizainerus un apbrīnoju, kā Eiropas austrumi var būt tik eklektiski pat tad, ja jums nav spēcīgas vēsturiskās attīstības modes jomā. Jums ir lieliski rezultāti, ceru, ka varēsim dzirdēt par jums vairāk un biežāk.
Ļoti patika pagājušās vasaras modes tendences. Vienmēr patikusi dzeltenā krāsa, un šogad tā ir topā. Tāpat kā fluoriscējošie toņi un 80. gadu stils, kas man šķiet ļoti ironisks, un sievišķība. Patīk, kā dizaineri atraduši kompromisu starp futūrismu un sievišķību, veidojot avangardu. Nav viegli valkāt tāda stila apģērbu, taču sev apsolīju iegādāties šādu mētelīti.
20. gadsimts ir dažādu stilu pilns. Kā tu raugies uz modes attīstību nākotnē? Vai cilvēkiem arī tagad it svarīgas modes tendences?
Domāju, ka dzīves stils nosaka visu. Tā kā mūsdienu pasaule ir kļuvusi tik mainīga, cilvēku uzskati un dzīves veidi ir tik atšķirīgi, ir grūti noteikt to, kas ir aktuāls un kas nav, jo sabiedrībai piedāvā vairākas un atšķirīgas modes tendences vienlaikus. Ir cilvēki, kam svarīgi parādīt to, ka viņi nēsā dārgu zīmolu apģērbu. Ir cilvēki, kuri veido personisko stilu, atklājot savu patieso būtību. Taču visi vēlas būt mainīgi, tādēļ arī veic plastiskās operācijas, gan mainot savu patieso seju, gan ķermeni. Tādēļ atliek tikai iedomāties, kā spējam mainīties, eksperimentējot ar apģērbu. Domāju, ka cilvēkiem tas būs svarīgi arī nākotnē – mode ir kā spēle, kas ļauj mainīt sevi, tikai tai jāļaujas.
Kas, tavuprāt, jāievēro, kad cilvēks pērk sev apģērbu?
Galvenais ir sekot savam raksturam un zināt, kas piestāv figūrai. Iepērkoties manu izvēli ietekmē mirkļa iespaids. Tādēļ manā drēbju skapī atrodams ļoti atšķirīgs apģērbs. Citiem iesaku necensties līdzināties kādam, tas nav iespējams un nav vajadzīgs. Protams, var iedvesmoties no kāda elka tēla, taču vienmēr jāparāda sava personība. Nav viegli atrast sevi, izveidot savu stilu, lai tas atspoguļotu tavu raksturu un būtu gaumīgs. Tie ir ilgi meklējumi, taču galu galā vēlamais rezultāts būtu, lai tavs spogulis runātu par tevi, nevis par kādu citu.
Intervija pārpublicēta no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.
Tu dzīvo un studē modes dizainu Itālijā, taču daudz zini arī par Londonu, kur studēji kursos Central Saint Martin koledžā. Vai vari salīdzināt, kur ir vairāk iespēju, lai uzsāktu karjeru modes pasaulē?
Pasaulē ir daudz populāru vietu, kur iespējams strādāt modes jomā – Milānā, Londonā, Parīzē, Ņujorkā utt. Taču modes sistēma attīstās visā pasaulē, jo spēju strādāt radoši sāk apzināties kā vērtību. Cilvēkiem vairs nav būtiski izvēlēties stabilu darbu, kur tikai jāieņem vieta pie datora. Redzam, kā Eiropas ziemeļos dizains ir ļoti neparasts gan interjerā, gan apģērbā. Eiropas austrumos Rīgu zinu kā vietu, kur cilvēki domā progresīvi. Savukārt Sanpaulu modes nedēļa Brazīlijā pašlaik ir ļoti svarīga, jo atsvaidzina rietumniecisko domāšanu. Man ļoti patīk kāda veca aziātu skola no Japānas, kas pārsteidz ar spēju apvienot tradīcijas un mūsdienīgumu. Domāju, viņi spēj izveidot vislabāko radikālas jaunietes tēlu, kāds jebkad sastapts. Iespējas, dzīvojot 2007. gadā, ir gandrīz visur pasaulē, tikai jāizvēlas, kur iet un kādam stilam sekot.
Kā tev šķiet, vai ir iespējams izveidot savu personisko zīmolu Itālijā, ja konkurence ir tik liela?
Konkurence ir visur. Visi cilvēki tiecas pēc lielākas izaugsmes, tādēļ, lai kaut ko sasniegtu, ir smagi un neatlaidīgi jāstrādā. Un vienmēr jābūt gatavam virzīties uz priekšu, tā gūstot panākumus. Itālijā, valstī ar labu gaumi, mūsdienīgu un veselīgu dzīvesveidu, var sastapt daudz pārsteidzošu lietu, tādēļ izveidot savu zīmolu nav viegli, bet tas ir iespējams. Tikai jāprot saglabāt iepriekšminētās īpašības un uzcītīgi jāstrādā.
Kā tev šķiet, kas atšķirīgs Itālijas un Londonas izglītībā?
Viss atkarīgs no valsts sākotnējās kultūras attīstības. Katra sabiedrība veidojas ar citādāku izglītības sistēmu un dzīves stilu, tādēļ arī pastāv atšķirības. No 60. gadiem Londonas modē rodas kas jauns, tur pastāv avangards, viņi spēj radīt ko brīnumainu. Savukārt Itālijā ievēro tradīcijas, jau no pirmsākumiem tās tērpi izceļas ar lielisku griezumu, kvalitatīviem audumiem, vienkāršām, taču pārdomātām līnijām. Tādēļ arī pastāv atšķirības izglītības metodēs, pat šobrīd, kad pasaule ir tik globalizēta. Londonā dizains vienmēr vairāk ironisks ar māksliniecisku piegājienu, savukārt Itālijā tas ir vairāk akadēmisks.To var nojaust katrā šīs valsts dizaina skolā. Protams, gan Itālijā, gan Londonā izglītība atkarīga no izvēlētās mācību iestādes veida un paša spējas pielietot iegūtās zināšanas.
Ko mūsdienu mode liecina par šodienas sabiedrību un kādēļ, tavuprāt, cilvēkiem ir tik svarīgi būt labi ģērbtiem?
Man nepatīk runāt par tendencēm vai spriest par to, kāds ir labi ģērbts vai ne. Galvenais ir: vai ģērbt to, kas esi. Nav viegli atrast savu stilu, tam vajadzīga laba gaumes izjūta. Protams, masu mediji var paziņot, ka šā gada krāsa ir dzeltenā vai ka pilnpapēžu kurpes ir modīgas. Bet vai cilvēks jūt, ka viņam tas piestāv? Man patīk eksperimentēt ar savu izskatu, šodien varu būt jauna bohēmiste, rīt varu uzlikt savu pērļu kaklarotu un 60. gadu stila drēbes. Taču vienmēr apģērbā var pazīt mani. Varu mainīt savu izskatu, taču vienmēr būšu es pati. Personības domāšana, prāts, ko cilvēks vēlas pateikt apkārtējiem par sevi, ir tas, kas modē patiesi ir svarīgs. Cilvēka izskatam ir liela nozīme, tad kādēļ nēsāt dzelteno, ja tava krāsa ir melnā. Modē jāpastāv kritikai un pašironijai. Ja cilvēkam tā nav, viņš ir tikai modes apsēsts vergs.
Kā mode atspoguļo situāciju pasaulē – sabiedrības intereses, dzīves stilu, vērtības?
Tas ir ārprāts! Cilvēki ir vairāk nekā mērķis. Visi vēlas izskatīties forši un stilīgi (nevaru ciest abus šos vārdus). Cilvēki vēlas izrādīties, nēsājot attiecīgu zīmolu somas vai kurpes ar mērķi būt ievērotiem. Ir tādi, kuriem apģērbs nozīmē sociālā stāvokļa izrādīšanu. Ja tev tas nav svarīgākais, vari būt laimīgs.
Kas ir tavi favorīti modes pasaulē?
Ir ļoti grūti atbildēt. Paši labākie un vecākie zīmoli ir nevainojami dēļ spējas apvienot mākslu un praktiskumu. Tie ir Valentino, Versace, Armani, Yves Saint Laurent, Christian Dior. Tomēr domāju, ka varam mācīties gan no lielākiem zīmoliem, gan arī no mazāk zināmiem. Pašlaik mīlu Marni, domāju, viņš lieliski spēj izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, veidojot retro stila tērpus mūsdienu interpretācijā. Viņš spēj saglabāt tradīcijas, padarot tērpus patiesi mūsdienīgus. To patīk darīt arī man, un atzīstu, ka viņam tas izdodas lieliski. Patīk arī jaunie angļu dizaineri, piemēram, Gareth Pugh. Viņa tērpu varam redzēt “Moloko” solistei viņu video "Overpowered". Man patīk tērpi, kas izskatās austrumnieciski formas dēļ. Šādus tērpus veido arī Junya Watanabe, Issey Miyake Yohni Yamamoto, tiem ir spēcīgs raksturs krāsu un audumu dēļ. ASV arī ir ļoti daudz oriģinālu dizaineru. Patīk Christian Joy un Dereku Lamu – tie ir divi pilnīgi pretēji koncepti. Christians Joya tērpi ir smagnēji un radikāli, tos uz skatuves varam redzēt Karenai O. no "Yeah yeah heays". Dereks ir beidzis Pārsona skolu, tādēļ viņam ir raksturīgs minimālisms – tīrs, bet ļoti īpašs. Tāpat arī Marc Jacobs veido stilu, kas ir ironisks karjeristes tēls. Varu turpināt vēl ilgi, taču galvenais, ko augsti vērtēju, ir jauninājumu un paliekošu vērtību apvienojums.
Kā tev šķiet, kura no trim modes pilsētām (Milāna, Parīze un Ņujorka) ir vadošā modes pasaulē?
Nevar izcelt kādu, kas būtu vairāk nozīmīga, jo runājam par trim dažādām ietekmēm. Parīzē ir dzimusi augstā mode, Milānā radies Prêt-à-Porter (gatavs valkāšanai), savukārt Ņujorka veidoja īpašo amerikāņu stilu. Tagad šo atšķirību vairs nav, jo pasaule ir kļuvusi kā teātris – pilna ar dažādiem stiliem. Tāpēc 2007. gadā nav izteikta modes centra, lai to saprastu, pietiek iziet uz ielas, lai redzētu, cik daudz atšķirīgu stilu pastāv.
Zinu, ka esi dzirdējusi kaut ko par Latvijas modi. Ko tieši un kur tu saskāries ar informāciju?
Esmu lasījusi rakstus par Latvijas dizainu dažos modes žurnālos, ka Rīgā ir tendence strauji attīstīties radošā jomā. Zinu dažus dizainerus un apbrīnoju, kā Eiropas austrumi var būt tik eklektiski pat tad, ja jums nav spēcīgas vēsturiskās attīstības modes jomā. Jums ir lieliski rezultāti, ceru, ka varēsim dzirdēt par jums vairāk un biežāk.
Kas tev patīk pašreizējās modes tendencēs?
Ļoti patika pagājušās vasaras modes tendences. Vienmēr patikusi dzeltenā krāsa, un šogad tā ir topā. Tāpat kā fluoriscējošie toņi un 80. gadu stils, kas man šķiet ļoti ironisks, un sievišķība. Patīk, kā dizaineri atraduši kompromisu starp futūrismu un sievišķību, veidojot avangardu. Nav viegli valkāt tāda stila apģērbu, taču sev apsolīju iegādāties šādu mētelīti.
20. gadsimts ir dažādu stilu pilns. Kā tu raugies uz modes attīstību nākotnē? Vai cilvēkiem arī tagad it svarīgas modes tendences?
Domāju, ka dzīves stils nosaka visu. Tā kā mūsdienu pasaule ir kļuvusi tik mainīga, cilvēku uzskati un dzīves veidi ir tik atšķirīgi, ir grūti noteikt to, kas ir aktuāls un kas nav, jo sabiedrībai piedāvā vairākas un atšķirīgas modes tendences vienlaikus. Ir cilvēki, kam svarīgi parādīt to, ka viņi nēsā dārgu zīmolu apģērbu. Ir cilvēki, kuri veido personisko stilu, atklājot savu patieso būtību. Taču visi vēlas būt mainīgi, tādēļ arī veic plastiskās operācijas, gan mainot savu patieso seju, gan ķermeni. Tādēļ atliek tikai iedomāties, kā spējam mainīties, eksperimentējot ar apģērbu. Domāju, ka cilvēkiem tas būs svarīgi arī nākotnē – mode ir kā spēle, kas ļauj mainīt sevi, tikai tai jāļaujas.
Kas, tavuprāt, jāievēro, kad cilvēks pērk sev apģērbu?
Galvenais ir sekot savam raksturam un zināt, kas piestāv figūrai. Iepērkoties manu izvēli ietekmē mirkļa iespaids. Tādēļ manā drēbju skapī atrodams ļoti atšķirīgs apģērbs. Citiem iesaku necensties līdzināties kādam, tas nav iespējams un nav vajadzīgs. Protams, var iedvesmoties no kāda elka tēla, taču vienmēr jāparāda sava personība. Nav viegli atrast sevi, izveidot savu stilu, lai tas atspoguļotu tavu raksturu un būtu gaumīgs. Tie ir ilgi meklējumi, taču galu galā vēlamais rezultāts būtu, lai tavs spogulis runātu par tevi, nevis par kādu citu.
Intervija pārpublicēta no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
MarcusOreva
Marcuslit
ebuca.ccHilton