Kosmētika karalienes Elizabetes I valdīšanas laikā
Iluta Purina, www.galms.lv, 08.09.2007., 18:30Mūsdienās visai reti varam ieraudzīt sievieti bez kosmētikas, bet vai Jūs nojaušat, cik lielas mocības gadsimtus ilgā senatnē sievietēm nācies pārciest, lai tiktu pie tik izsmalcinātiem un kvalitatīviem kosmētiskajiem produktiem, kādi šobrīd nopērkami veikalos?
Mūsdienu sievietēm droši vien būtu grūti paciest tās mocības, kādas cieta galma dāmas, tomēr, pateicoties šiem eksperimentiem ar dažādiem skaistumu uzlabojošiem līdzekļiem, iespējams mācīties no pagātnes kļūdām un nepieļaut tādas muļķības, kuru dēļ smagi tika sabojāts daudzu aristokrātisko sieviešu izskats.
Anglijas karalienes Elizabetes I valdīšanas laikā 16. gadsimtā kosmētikas lietošana galmā sasniedza ziedu laikus. Karalienei bija dažas dīvainas kosmētikas lietošanas idejas, un viena no tām bija matu uzkasīšana augstu virs pieres un zilas līnijas zīmēšana uz savas ādas. Tas bija paredzēts, lai viņas seja atgādinātu kalsnus un smalkus jauna cilvēka sejas vaibstus un sniegtu nevainīgu, jauneklīgu izskatu.
Reizēm karaliene lūpas krāsoja ar dārzeņu krāsu. Daudzos portretos un gleznās, kurās attēlota karaliene, ir redzams, ka viss iepriekš teiktais atbilst patiesībai. Jo vecāka viņa kļuva, jo pārspīlētāka kļuva viņas piere, kā arī stils. Šīs slavenās personības lūpu krāsa tika veidota no dažādiem ķīmiski veidotiem sulfīdiem un bieži vien dažāda veida kosmētika saturēja arī zināmu daļu indīgu vielu. Daudzus gadus matu un ādas pūderēšanai izmantoja svinu, bet vai jūs zināt, kur mūsdienās izmanto svinu? Svins ir kaut kas tāds, ko mūsdienās mēs rūpīgi pārbaudām, lai pārliecinātos, ka mūsu mājās nav svina krāsas un tās nevarētu nonākt bērnu rokās. Varbūt tas liksies dīvaini, bet agrāk cilvēki to klāja uz sava ķermeņa, turklāt lielas daļas. Bija zināmi gadījumi, kad šo līdzekļu izmantošanas dēļ cilvēkiem sāka novērot garīgu atpalicību, daži no saindēšanās pat mira. Līdzko atklāja, ka strādnieki, kas gatavo šo svina pūderi, sākuši mirt, modē sāka parādīties rīsu pūderis, kas galma dāmām sniedz ideālu, ģipsim līdzīgu sejas krāsu.
Anglijas karalienes Elizabetes I valdīšanas laikā 16. gadsimtā kosmētikas lietošana galmā sasniedza ziedu laikus. Karalienei bija dažas dīvainas kosmētikas lietošanas idejas, un viena no tām bija matu uzkasīšana augstu virs pieres un zilas līnijas zīmēšana uz savas ādas. Tas bija paredzēts, lai viņas seja atgādinātu kalsnus un smalkus jauna cilvēka sejas vaibstus un sniegtu nevainīgu, jauneklīgu izskatu.
Reizēm karaliene lūpas krāsoja ar dārzeņu krāsu. Daudzos portretos un gleznās, kurās attēlota karaliene, ir redzams, ka viss iepriekš teiktais atbilst patiesībai. Jo vecāka viņa kļuva, jo pārspīlētāka kļuva viņas piere, kā arī stils. Šīs slavenās personības lūpu krāsa tika veidota no dažādiem ķīmiski veidotiem sulfīdiem un bieži vien dažāda veida kosmētika saturēja arī zināmu daļu indīgu vielu. Daudzus gadus matu un ādas pūderēšanai izmantoja svinu, bet vai jūs zināt, kur mūsdienās izmanto svinu? Svins ir kaut kas tāds, ko mūsdienās mēs rūpīgi pārbaudām, lai pārliecinātos, ka mūsu mājās nav svina krāsas un tās nevarētu nonākt bērnu rokās. Varbūt tas liksies dīvaini, bet agrāk cilvēki to klāja uz sava ķermeņa, turklāt lielas daļas. Bija zināmi gadījumi, kad šo līdzekļu izmantošanas dēļ cilvēkiem sāka novērot garīgu atpalicību, daži no saindēšanās pat mira. Līdzko atklāja, ka strādnieki, kas gatavo šo svina pūderi, sākuši mirt, modē sāka parādīties rīsu pūderis, kas galma dāmām sniedz ideālu, ģipsim līdzīgu sejas krāsu.
Akmeņogļu darvu izmantoja, lai novilktu acu līniju, vai arī lai padarītu tumšākas skropstas. Arī šis līdzeklis bija visai bīstams, tā lietošana varēja radīt redzes traucējumus, pat aklumu. Diemžēl nebija arī nekādu instrukciju, kas darītu zināmas šī līdzekļa sastāvdaļas un lietošanas iespējamās sekas.
Lai savu seju un kaklu darītu gaišāku, galminieki klāja vienu svina pūdera kārtu uz otra. Bālā sejas āda bija perfekta, liecinot, ka šai personai nav jāstrādā lauku darbus karstā saulē, lai nopelnītu sev un savai ģimenei iztiku. Vispopulārākā bija svina baltuma mikstūra, ko lietoja vienīgi aristokrāti un cilvēki, kas varēja to atļauties. Baltās vielas masa tika klāta uz kakla, kā arī uz krūtīm. Pirmās ziņas par ādas baltinātāju parādījās jau 1521. gadā, un Elizabetes I valdīšanas laikā tas tika pozicionēts kā pirmās nepieciešamības priekšmets ikvienai modernai sievietei.
Dabīgi, ka pūdera iesūkšanās ādā izraisīja dažādas ādas problēmas, daži tā laika autori pat iebilda pret šīs vielas lietošanu, aprakstot, kā tā padara ādu pelēku un negludu. Galma dāmām tika ieteikts lietot citas mikstūras, tādas kā ķīmiskā elementa alauna pasta, alvas pelni un dažādas kombinācijas ar vārītas olas baltumu, talku un citiem materiāliem, kurus izmantoja par pamatbāzi. Neapšaubāmi tik spēcīgs un bieži vien indīgs meikaps izraisīja nopietnas ādas bojājumus. Jēls olas baltums tika izmantots, lai padarītu gaišāku sejas krāsu, radot gludu ādu un palīdzot noslēpt grumbas. Līdzekļi pret pūtītēm un vasaras raibumiem svārstījās no citronu sulas lietošanas līdz pat apšaubāmiem rožūdens savienojumiem ar alaunu, medu un olu čaumalām.
Sievietes lietoja arī dažādus acu pilienus, lai iegūtu spožu skatienu un spētu uzvilkt kontūras ar speciālu pūderi uzacu ēnošanai, kas vairotu acu izmēru, palielinot skatu uz sabiedrību. Augsta matu līnija gadsimtu gaitā ir bijusi aristokrātijas pazīme, tādēļ arvien vairāk sieviešu sāka raustīt uzacis, lai viņu pieres līnija izskatītos pēc iespējas modernāka. Kulmināciju kosmētikas joma sasniedza 18. gadsimtā Eiropā, kad abi dzimumu pārstāvji mēģināja izcelties ar ārkārtīgi samākslotos veidos biezi klātu meikapu, pūdera kārtu uz ādas vai matiem un vēl citu dažādu kosmētiku.
Raksts pārpublicēts no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.
Lai savu seju un kaklu darītu gaišāku, galminieki klāja vienu svina pūdera kārtu uz otra. Bālā sejas āda bija perfekta, liecinot, ka šai personai nav jāstrādā lauku darbus karstā saulē, lai nopelnītu sev un savai ģimenei iztiku. Vispopulārākā bija svina baltuma mikstūra, ko lietoja vienīgi aristokrāti un cilvēki, kas varēja to atļauties. Baltās vielas masa tika klāta uz kakla, kā arī uz krūtīm. Pirmās ziņas par ādas baltinātāju parādījās jau 1521. gadā, un Elizabetes I valdīšanas laikā tas tika pozicionēts kā pirmās nepieciešamības priekšmets ikvienai modernai sievietei.
Dabīgi, ka pūdera iesūkšanās ādā izraisīja dažādas ādas problēmas, daži tā laika autori pat iebilda pret šīs vielas lietošanu, aprakstot, kā tā padara ādu pelēku un negludu. Galma dāmām tika ieteikts lietot citas mikstūras, tādas kā ķīmiskā elementa alauna pasta, alvas pelni un dažādas kombinācijas ar vārītas olas baltumu, talku un citiem materiāliem, kurus izmantoja par pamatbāzi. Neapšaubāmi tik spēcīgs un bieži vien indīgs meikaps izraisīja nopietnas ādas bojājumus. Jēls olas baltums tika izmantots, lai padarītu gaišāku sejas krāsu, radot gludu ādu un palīdzot noslēpt grumbas. Līdzekļi pret pūtītēm un vasaras raibumiem svārstījās no citronu sulas lietošanas līdz pat apšaubāmiem rožūdens savienojumiem ar alaunu, medu un olu čaumalām.
Sievietes lietoja arī dažādus acu pilienus, lai iegūtu spožu skatienu un spētu uzvilkt kontūras ar speciālu pūderi uzacu ēnošanai, kas vairotu acu izmēru, palielinot skatu uz sabiedrību. Augsta matu līnija gadsimtu gaitā ir bijusi aristokrātijas pazīme, tādēļ arvien vairāk sieviešu sāka raustīt uzacis, lai viņu pieres līnija izskatītos pēc iespējas modernāka. Kulmināciju kosmētikas joma sasniedza 18. gadsimtā Eiropā, kad abi dzimumu pārstāvji mēģināja izcelties ar ārkārtīgi samākslotos veidos biezi klātu meikapu, pūdera kārtu uz ādas vai matiem un vēl citu dažādu kosmētiku.
Raksts pārpublicēts no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
MarcusOreva
Marcuslit
ebuca.ccHilton