Kristīne Bondare par modi runāt var stundām
Katrīna Sičeva, www.galms.lv, 03.11.2007., 14:50Intervija ar Kristīni Bondari - meiteni, kura Vācijā mācās par modes dizaineri.
“Esmu kafijas gatavošanas kafe “Einstein” eksperte. Esmu bijusi veikala pārdevēja, izplatītāja modes izstādēs, esmu filmējusies seriālā “Iemīlējies lielpilsētā”, kā arī šuju somas un tās tirgoju. Nākotnē, protams, vēlos strādāt modes jomā. Ar dizainera izglītību var strādāt dažādās jomās – būt dizainere, modes redaktore, stiliste, modes zīmējumu māksliniece, pasniedzēja, šuvēja utt.” Kristīne Vācijā mācās par modes dizaineri un uz interviju līdzi atvedusi vācu žurnālus un flomāsterus, ar kuriem viņas skolā zīmē skices. Latvijā diemžēl tādi nav nopērkami...
Kādi ir tavas skolas plusi un mīnusi?
Sākšu ar mīnusiem, to ir mazāk – ir izdevumi par materiāliem, ļoti daudz naudas iziet audumiem, arī citiem materiāliem, ar ko strādājām. Piemēram, speciāliem flomāsteriem, ko paņēmu parādīt. Viens flomāsters, ar ko zīmējam skices, maksā četrus eiro, katru reizi vajag citus toņus, atkal jāpērk jauni, man to jau tiešām ir daudz. Vēl trūkums, ka ne visi pasniedzēji šķiet profesionāli, jo ir daži, kuri mācību vielu vienkārši nolasa no grāmatas. Bet tās varam nopirkt un izlasīt paši. Vācijā var nopirkt ļoti daudz labu grāmatu par modi, jo vācieši mīl izdot arvien jaunas, Itālijā grāmatu par modi ir vēl vairāk. Man mājās to ir neskaitāmi daudz, tā man ir kā slimība.
Plusi: ka pasniedzēji palīdz iegūt prakses vietas labos modes namos vai žurnālos. Par brīvu varam apmeklēt modes skates un izstādes. Šajās izstādēs var aplūkot jaunākos audumus, izdevumus. Par brīvu var dabūt žurnālus par modi. Ir izdevumi par dažādiem talantīgiem dizaineriem un interesantiem veikaliem, kuru arī ir daudz. Ir žurnāli ar tērpu kolekcijām un skicēm. Vēl skola rīko konkursus un žūrijā ir profesionāļi, slavenu zīmolu pārstāvji. Es gan neesmu piedalījusies laika trūkuma dēļ. Arī skates mums ir profesionālā līmenī ar profesionālām modelēm. Tas ir ļoti svarīgi.
Šodien viss notiek tik ātri. Kas bija modē vakar, šķiet drausmīgs, kas bija aizvakar, to atkal gribam valkāt. Pašlaik dizaineriem patīk ceļot pa vēstures ceļiem. Savukārt mūsdienu cilvēks vēlas būt kaut kas sevišķs, tāpēc grib kaut ko individuālu – tādu, kas izceļ, bet harmonē ar viņa būtību.
Kādas metodes izmanto tērpu kolekciju veidošanai?
Pirmkārt, mūsu pasniedzēji prasa, ka jāzina viss, kas notiek mūsdienu modes pasaulē. Jāseko līdzi informācijai modes žurnālos, jāzina, kas ir aktuāls, kāds apģērbs ir veikalos. Pirms veidojam kolekcijas, mums jānosaka to krāsas, tad var sākt zīmēt skices. Kad tas izdarīts, jāizvēlas attiecīgie audumu toņi. Tālāk ilustrējam modeļus krāsu un tehniskajos zīmējumos. Visvairāk prieku sagādā darba sākuma process, kad jāizvērtē krāsu un materiālu salikums, kā arī tā beigas, kad redzi, kā no papīra viss kļuvis redzams un taustāms.
Kāda, tavuprāt, ir Latvijas mode?
Īsti neko nezinu par Latvijas dizaineriem, bet ielas mode ļoti atšķiras no vāciešu modes. Tur cilvēki ikdienā nēsā vienkāršas un ērtas drēbes, pucējas tikai uz pasākumiem. Latvijā meitenes ikdienā nēsā greznas augstpapēžu kurpes, kas vairāk domātas iziešanai. Latvietes ir vairāk ārišķīgas. Cilvēki vienkārši grib parādīt, ka viņiem ir nauda, pat ja tās nav. Protams, tas viss izriet no ekonomiskajām problēmām.
Intervija pārpublicēta no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.
Kādi ir tavas skolas plusi un mīnusi?
Sākšu ar mīnusiem, to ir mazāk – ir izdevumi par materiāliem, ļoti daudz naudas iziet audumiem, arī citiem materiāliem, ar ko strādājām. Piemēram, speciāliem flomāsteriem, ko paņēmu parādīt. Viens flomāsters, ar ko zīmējam skices, maksā četrus eiro, katru reizi vajag citus toņus, atkal jāpērk jauni, man to jau tiešām ir daudz. Vēl trūkums, ka ne visi pasniedzēji šķiet profesionāli, jo ir daži, kuri mācību vielu vienkārši nolasa no grāmatas. Bet tās varam nopirkt un izlasīt paši. Vācijā var nopirkt ļoti daudz labu grāmatu par modi, jo vācieši mīl izdot arvien jaunas, Itālijā grāmatu par modi ir vēl vairāk. Man mājās to ir neskaitāmi daudz, tā man ir kā slimība.
Plusi: ka pasniedzēji palīdz iegūt prakses vietas labos modes namos vai žurnālos. Par brīvu varam apmeklēt modes skates un izstādes. Šajās izstādēs var aplūkot jaunākos audumus, izdevumus. Par brīvu var dabūt žurnālus par modi. Ir izdevumi par dažādiem talantīgiem dizaineriem un interesantiem veikaliem, kuru arī ir daudz. Ir žurnāli ar tērpu kolekcijām un skicēm. Vēl skola rīko konkursus un žūrijā ir profesionāļi, slavenu zīmolu pārstāvji. Es gan neesmu piedalījusies laika trūkuma dēļ. Arī skates mums ir profesionālā līmenī ar profesionālām modelēm. Tas ir ļoti svarīgi.
Kā tu domā, kāda ir mūsdienu mode, ko tā liecina par sabiedrību?
Šodien viss notiek tik ātri. Kas bija modē vakar, šķiet drausmīgs, kas bija aizvakar, to atkal gribam valkāt. Pašlaik dizaineriem patīk ceļot pa vēstures ceļiem. Savukārt mūsdienu cilvēks vēlas būt kaut kas sevišķs, tāpēc grib kaut ko individuālu – tādu, kas izceļ, bet harmonē ar viņa būtību.
Kādas metodes izmanto tērpu kolekciju veidošanai?
Pirmkārt, mūsu pasniedzēji prasa, ka jāzina viss, kas notiek mūsdienu modes pasaulē. Jāseko līdzi informācijai modes žurnālos, jāzina, kas ir aktuāls, kāds apģērbs ir veikalos. Pirms veidojam kolekcijas, mums jānosaka to krāsas, tad var sākt zīmēt skices. Kad tas izdarīts, jāizvēlas attiecīgie audumu toņi. Tālāk ilustrējam modeļus krāsu un tehniskajos zīmējumos. Visvairāk prieku sagādā darba sākuma process, kad jāizvērtē krāsu un materiālu salikums, kā arī tā beigas, kad redzi, kā no papīra viss kļuvis redzams un taustāms.
Kāda, tavuprāt, ir Latvijas mode?
Īsti neko nezinu par Latvijas dizaineriem, bet ielas mode ļoti atšķiras no vāciešu modes. Tur cilvēki ikdienā nēsā vienkāršas un ērtas drēbes, pucējas tikai uz pasākumiem. Latvijā meitenes ikdienā nēsā greznas augstpapēžu kurpes, kas vairāk domātas iziešanai. Latvietes ir vairāk ārišķīgas. Cilvēki vienkārši grib parādīt, ka viņiem ir nauda, pat ja tās nav. Protams, tas viss izriet no ekonomiskajām problēmām.
Intervija pārpublicēta no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
Marcuslit
ebuca.ccHilton
Ojwdjiowkdeofjeij ifsfhoewdfeifhweui hieojkaskdfwjfghewejif eiwhfufdawdijwehfuihewguih jeifjeweijeruigherug hc.lvJeffreycaf