Artis Štamgūts un Indra Miklāva – pēdējā laika talantīgākais tandēms Latvijā
Katrīna Sičeva, www.galms.lv, 07.09.2007., 19:39Saruna ar Indru un Arti izvērtās ļoti interesanta, tiešām patīkama ar patīkamiem cilvēkiem. Artis ir mierpilns jauks puisis ar nedaudz kautrīgu smaidu, Indra – ambicioza un tieša ar dzirkstošu acu skatienu. Pretpoli pievelkas un viens otru papildina..
Arta un Indras sevišķā stila formula ir divu dažādu personību ideju un gaumes saplūšana nevainojamā stila gammā, kur pārdomāta, šķiet, katra nianse. Tieši vārds “nevainojams” nāk prātā, atceroties pirmo Black Label iznācienu jauno dizaineru konkursā Habitus Baltija 2007. Pārdomāts ir viss – mūzika, stils, katra detaļa apģērbā – nekā lieka, nekā netrūkst. Tieši tā ir panākumu atslēga kopējai kolekcijai, kas uzvarējusi Intertextil Balticum – jauno dizaineru konkursā Latvijā un Maskavā un vēl startēs Sanktpēterburgā. Kā radās ideja par kopēju kolekciju?
Sadarbība sākās nejauši, nebijām plānojuši veidot kaut ko kopā. Vienkārši vienā laikā abi gribējām kaut ko radīt, un organiskā veidā nāca ideja par sadarbību. Gribējām redzēt, vai mums kaut kas sanāks. Pašiem sadarbības process likās interesants... Nebija problēmu visu izdomāt, jo katram kaut kas bija prātā. Ja idejām ļauj vaļu, viss veidojas pats no sevis. Papildinot vienam otra idejas, radās šī kolekcija. Viens pasaka savu ideju, un otram uzreiz ir prātā, kā to papildināt. Vai arī viens rāda skici, otrs tajā piezīmē vēl kaut ko.
Vai nebija grūtības ar laika trūkumu, veidojot kolekciju paralēli mācībām?
Nē, skolai neko neiekavējām, paspējām izdarīt gan to, kas vajadzīgs tai, gan varējām veltīt laiku kolekcijas izveidei. Tā tapa apmēram vienu mēnesi, strādājām diezgan intensīvi. Kopā, protams, izveidot kolekciju ir vieglāk, kaut vai tādēļ, ka jāšuj divreiz mazāk. Arī emocionāli strādāt divatā ir vieglāk, savstarpējais atbalsts darba procesā, lai sasniegtu labus rezultātus, ir ļoti būtisks.
Kāpēc, jūsuprāt, kolekcija izdevās tik laba?
Domājam, tādēļ, ka ļāvāmies idejām, neanalizējām, neveidojām to ar mērķi pārdot vai nedomājām par to, lai kolekcija būtu valkājama, kaut arī atsevišķi apģērba gabali ir valkājami. Strādājot ar šo kolekciju, mums nebija konceptuālas pieejas, ļāvāmies izjūtām.
Vai skolotāji zināja, ka veidojat kopēju kolekciju?
Skolotāji kaut ko padzirdēja, interesējās, piedāvāja arī palīdzēt, taču mēs gribējām to izveidot patstāvīgi. Pirmo reizi pasniedzēji to redzēja Habitus konkursā. Viņi bija pārsteigti un mūsu veikumu novērtēja ļoti labi.
Jums izdevās uzvarēt arī Maskavā, kāds bija konkurss?
Bija ļoti daudz dalībnieku un daudz kolekciju. Dalībnieki dalījās trīs kārtās – juniori, studenti un profesionāļi. Kolekcijas iedalījās kategorijās: ielas mode, eksperimentālā, etniskā, pret a porte, pret a porte de lux u.c. Jāatzīst, ka studentiem bija pat labākas kolekcijas nekā profesionāļiem – daudz novitātes, arī kvalitāte ļoti laba. Konkursā bija iespēja piedalīties jebkuram.
Vai morāli gatavojaties konkursam Sanktpēterburgā?
Pagaidām ne, kad nāks tuvāk, tad arī par to domāsim, bet varam pateikt, ka tagad mums ir nācis klāt vēl viens tērps, protams, arī melns. Pirmo reizi tas būs redzams šai konkursā. Tagad kolekcija sastāv no sešiem tērpiem.
Ko jums devušas šīs uzvaras konkursos?
Esam kļuvuši profesionālāki, pārliecinātāki par saviem spēkiem, ir vēlme mēģināt radīt vēl kādu kolekciju. Ir spars turpināt darīt kaut ko tālāk. Ir arī jauni klienti, kuri mūs ievērojuši. Bet darba piedāvājumu gan nav, jo Latvijā nemaz nav tādu darba vietu, kur mēs varētu strādāt, nepastāv modes industrija. Igaunijā ir lieli modes nami, taču Latvijā dizaineri strādā mazam apjomam, pārsvarā ar individuāliem klientiem.
Esam runājuši par jūsu kopdarbu, bet ko jūs darāt katrs atsevišķi?
Indra:
Esmu veidojusi tērpus teātra izrādei, vasarā veidoju izlaidumu kleitas, kāzu tērpus un strādāju ar citiem individuāliem pasūtījumiem. Strādāju arī par stilisti un grimētāju reklāmas foto.
Artis:
Šad tad šuju kādam klientam, strādāju arī kā stilists.
Vai plānojat sadarboties arī turpmāk?
Drīzāk strādāsim atsevišķi, bet gan jau kādreiz būs arī kāds kopdarbs. Tagad mums pasūtīja kāzu kleitu. Šūsim kleitu māksliniecei, kura vēlas kaut ko oriģinālu. Vēl darbojamies kopā kā komanda pasākumā ”Mobilie rokdarbi”.
Kuri modes dizaineri ir jūsu favorīti?
Noteikti Mare & Rols dēļ viņu attieksmes pret savu darbu. Viņi vienmēr prot pārsteigt, tērpu kvalitāte ir ļoti laba.
Artis: Vēl par labām dizainerēm Latvijā uzskatu Līgu Bangu un Natāliju Jansoni. No pasaules slavenajiem dizaineriem man ļoti patīk Vivienne Westwood, Balenciagas jaunais dizaineris Nicolas Ghesquiere, protams, arī Galliano, viņš katru reizi prot pārsteigt ar savām skatēm. Pēdējā skate bija ļoti aizraujoša, varēja redzēt, ka bija speciāli veidotas dekorācijas, pat speciāli pasūtītas skulptūras – viņš tiešām prot atstāt iespaidu.
Indra: Tā kā esmu vēl meklējumos un man pašai mainās savs stils un gaume, tad konkrētu favorītu no pasaulē slavenajiem dizaineru man nav. Nepatīk ieciklēties. Patīk asprātīga pieeja apģērbam, ne vienmēr tam cilvēks jāpadara skaistāks. Apģērbs var būt arī interesants, tāds, kas atklāj cilvēka interesanto personību.
Artis: Tas ir labi, ka cilvēks nestāv uz vietas un mainās...
Indra: Laikam gan, jo ir cilvēki, kuri neatkāpjas no stereotipiem vai sava sākotnējā viedokļa. Piemēram, kāda kliente bija pārliecināta, ka viņai nepiestāv pusgari svārki, bet varbūt tas bija kāds konkrēts modelis, kas kādreiz bija modē. Man ilgi nācās viņai iestāstīt, ka garumam nav ne vainas.
Nē, skolai neko neiekavējām, paspējām izdarīt gan to, kas vajadzīgs tai, gan varējām veltīt laiku kolekcijas izveidei. Tā tapa apmēram vienu mēnesi, strādājām diezgan intensīvi. Kopā, protams, izveidot kolekciju ir vieglāk, kaut vai tādēļ, ka jāšuj divreiz mazāk. Arī emocionāli strādāt divatā ir vieglāk, savstarpējais atbalsts darba procesā, lai sasniegtu labus rezultātus, ir ļoti būtisks.
Kāpēc, jūsuprāt, kolekcija izdevās tik laba?
Domājam, tādēļ, ka ļāvāmies idejām, neanalizējām, neveidojām to ar mērķi pārdot vai nedomājām par to, lai kolekcija būtu valkājama, kaut arī atsevišķi apģērba gabali ir valkājami. Strādājot ar šo kolekciju, mums nebija konceptuālas pieejas, ļāvāmies izjūtām.
Vai skolotāji zināja, ka veidojat kopēju kolekciju?
Skolotāji kaut ko padzirdēja, interesējās, piedāvāja arī palīdzēt, taču mēs gribējām to izveidot patstāvīgi. Pirmo reizi pasniedzēji to redzēja Habitus konkursā. Viņi bija pārsteigti un mūsu veikumu novērtēja ļoti labi.
Jums izdevās uzvarēt arī Maskavā, kāds bija konkurss?Bija ļoti daudz dalībnieku un daudz kolekciju. Dalībnieki dalījās trīs kārtās – juniori, studenti un profesionāļi. Kolekcijas iedalījās kategorijās: ielas mode, eksperimentālā, etniskā, pret a porte, pret a porte de lux u.c. Jāatzīst, ka studentiem bija pat labākas kolekcijas nekā profesionāļiem – daudz novitātes, arī kvalitāte ļoti laba. Konkursā bija iespēja piedalīties jebkuram.
Vai morāli gatavojaties konkursam Sanktpēterburgā?
Pagaidām ne, kad nāks tuvāk, tad arī par to domāsim, bet varam pateikt, ka tagad mums ir nācis klāt vēl viens tērps, protams, arī melns. Pirmo reizi tas būs redzams šai konkursā. Tagad kolekcija sastāv no sešiem tērpiem.
Ko jums devušas šīs uzvaras konkursos?
Esam kļuvuši profesionālāki, pārliecinātāki par saviem spēkiem, ir vēlme mēģināt radīt vēl kādu kolekciju. Ir spars turpināt darīt kaut ko tālāk. Ir arī jauni klienti, kuri mūs ievērojuši. Bet darba piedāvājumu gan nav, jo Latvijā nemaz nav tādu darba vietu, kur mēs varētu strādāt, nepastāv modes industrija. Igaunijā ir lieli modes nami, taču Latvijā dizaineri strādā mazam apjomam, pārsvarā ar individuāliem klientiem.
Esam runājuši par jūsu kopdarbu, bet ko jūs darāt katrs atsevišķi?
Indra:
Esmu veidojusi tērpus teātra izrādei, vasarā veidoju izlaidumu kleitas, kāzu tērpus un strādāju ar citiem individuāliem pasūtījumiem. Strādāju arī par stilisti un grimētāju reklāmas foto.
Artis:
Šad tad šuju kādam klientam, strādāju arī kā stilists.
Vai plānojat sadarboties arī turpmāk? Drīzāk strādāsim atsevišķi, bet gan jau kādreiz būs arī kāds kopdarbs. Tagad mums pasūtīja kāzu kleitu. Šūsim kleitu māksliniecei, kura vēlas kaut ko oriģinālu. Vēl darbojamies kopā kā komanda pasākumā ”Mobilie rokdarbi”.
Kuri modes dizaineri ir jūsu favorīti?
Noteikti Mare & Rols dēļ viņu attieksmes pret savu darbu. Viņi vienmēr prot pārsteigt, tērpu kvalitāte ir ļoti laba.
Artis: Vēl par labām dizainerēm Latvijā uzskatu Līgu Bangu un Natāliju Jansoni. No pasaules slavenajiem dizaineriem man ļoti patīk Vivienne Westwood, Balenciagas jaunais dizaineris Nicolas Ghesquiere, protams, arī Galliano, viņš katru reizi prot pārsteigt ar savām skatēm. Pēdējā skate bija ļoti aizraujoša, varēja redzēt, ka bija speciāli veidotas dekorācijas, pat speciāli pasūtītas skulptūras – viņš tiešām prot atstāt iespaidu.
Indra: Tā kā esmu vēl meklējumos un man pašai mainās savs stils un gaume, tad konkrētu favorītu no pasaulē slavenajiem dizaineru man nav. Nepatīk ieciklēties. Patīk asprātīga pieeja apģērbam, ne vienmēr tam cilvēks jāpadara skaistāks. Apģērbs var būt arī interesants, tāds, kas atklāj cilvēka interesanto personību.
Artis: Tas ir labi, ka cilvēks nestāv uz vietas un mainās...
Indra: Laikam gan, jo ir cilvēki, kuri neatkāpjas no stereotipiem vai sava sākotnējā viedokļa. Piemēram, kāda kliente bija pārliecināta, ka viņai nepiestāv pusgari svārki, bet varbūt tas bija kāds konkrēts modelis, kas kādreiz bija modē. Man ilgi nācās viņai iestāstīt, ka garumam nav ne vainas.
Tagad mācāties LMA, vai esat apmierināti ar šo izglītību?
Vēl ir palicis pēdējais gads. Par Mākslas akadēmiju domājam, ka izglītība ir laba, bet ir pārāk daudz akadēmisko priekšmetu, pusi zīmēšanas laika varētu nomainīt pret lekcijām, kur mācītu, kā mūsu prasmes izmantot reālajā dzīvē, jo trūkst zināšanu par to, kā dizaineri strādā profesionāli.
Vai esat apsvēruši iespēju mācīties vai mēģināt dabūt darbu kādā modes namā ārzemēs?
Tas izklausās tāpat, kā aizbraukt ceļojumā uz Turciju, bet viss nav tik vienkārši. Ja arī izdotos dabūt darbu kādā modes namā, tad pašiem būtu jāsedz dzīvošanas izdevumi vai pat jāpiemaksā par iespēju tur strādāt.
Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Gribētu izveidot savu zīmolu un ražot apģērbu, jo, strādājot ar individuāliem klientiem, nopelnīt nevar. Latvijā gan nav modes namu vai zīmolu, kas ražo lielā apjomā, bet vienmēr jau kāds var būt pirmais.
Intervija pārpublicēta no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.
Vēl ir palicis pēdējais gads. Par Mākslas akadēmiju domājam, ka izglītība ir laba, bet ir pārāk daudz akadēmisko priekšmetu, pusi zīmēšanas laika varētu nomainīt pret lekcijām, kur mācītu, kā mūsu prasmes izmantot reālajā dzīvē, jo trūkst zināšanu par to, kā dizaineri strādā profesionāli.
Vai esat apsvēruši iespēju mācīties vai mēģināt dabūt darbu kādā modes namā ārzemēs?
Tas izklausās tāpat, kā aizbraukt ceļojumā uz Turciju, bet viss nav tik vienkārši. Ja arī izdotos dabūt darbu kādā modes namā, tad pašiem būtu jāsedz dzīvošanas izdevumi vai pat jāpiemaksā par iespēju tur strādāt.
Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Gribētu izveidot savu zīmolu un ražot apģērbu, jo, strādājot ar individuāliem klientiem, nopelnīt nevar. Latvijā gan nav modes namu vai zīmolu, kas ražo lielā apjomā, bet vienmēr jau kāds var būt pirmais.
Intervija pārpublicēta no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.
Reklāma
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
MarcusOreva
Marcuslit
ebuca.ccHilton