"Kas saglabās Latvijas mūsdienu mākslu?"

Fonda "Mākslai vajag telpu" pārstāvji ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas kultūras ministrei Dacei Melbārdei, kurā aicina atgriezties pie diskusijas par valsts veidotu mūsdienu mākslas muzeju.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka privāta muzeja tapšana, ar kuru paredzēts aizstāt valstiski veidotu, plānotu un attīstītu laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, nav un nevar būt pilnvērtīgs risinājums problēmai, ko Latvijas valsts ilglaicīgi ir ignorējusi. Ir ļoti svarīgi apzināties, ka tikai valsts var sekmēt objektīvu un pilnvērtīgu mākslas saglabāšanas un publiskošanas procesu, kas nedrīkst būt atkarīgs no privātu investīciju piesaistes.

Kā paskaidro fonda "Mākslai vajag telpu" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns:

"Valsts veidots muzejs nav tikai "sienas darbu izkāršanai". Tā galvenās funkcijas ir kvalitatīvi dokumentēt visu XX gadsimta pēckara periodu Latvijas mākslā, Latvijas mākslas profesionāļu vadībā veidot konceptuāli pārdomātu mākslas darbu kolekciju, kā arī radīt piemērotu vidi mākslas procesa attīstībai valstī. Bez šo nosacījumu izpildes nav iedomājama pilnvērtīga Latvijas iekļaušanās Eiropas un pasaules mākslas procesos."

Tikmēr Latvija joprojām ir vienīgā Eiropas valsts, kurā nav sava mūsdienu mākslas muzeja, lai gan teju 14 tūkstoši valsts iedzīvotāju, parakstot iniciatīvas "Mākslai vajag telpu" deklarāciju, ir izteikuši atbalstu tā izveidei.

Fonda "Mākslai vajag telpu" pārstāvji savā vēstulē norāda, ka mūsdienu kultūras procesu apzināšana nevar aprobežoties ar fragmentārām iniciatīvām, piemēram, Mākslinieku savienības veidoto "muzeju", – ēka 11. Novembra krastmalā nedz tehniski, nedz funkcionāli nav piemērota elementārām muzeja pamatvajadzībām. Mūsdienu mākslas muzejam ir jākļūst par organisku Nacionālā mākslas muzeja daļu un jātiek iekārtotam mūsdienīga muzeja funkcijām un misijai atbilstošā namā. Ideja par Rīgas Tehniskās universitātes ēkas Kaļķu ielā 1 pārveidi muzeja vajadzībām, ļautu izveidot lieliski pieejamu muzeju, integrējot to viduslaiku, pēckara laika un mūsdienu arhitektūrā. Ēka ideāli atbilstot muzeja vajadzībām, tā atrodas Vecrīgas centrālajā daļā ar skatu uz Daugavu, Vecrīgas vēsturisko apbūvi un Strēlnieku laukumu; muzejs un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka varētu veidot sabiedriski nozīmīgu ēku pilsētbūvniecisku ansambli.

Vēstulē Latvijas mākslinieki, mākslas vēsturnieki un zinātnieki, mākslas galeriju īpašnieki un kolekcionāri, kā arī citi šīs nozares profesionāļi uzdod un vēlas saņemt valstiska mēroga kultūrprocesam adekvātas un ilgtermiņā dzīvotspējīgas atbildes uz šādiem jautājumiem: kāda/kad/kur būs mūsu valsts mūsdienu mākslas telpa?

Pilns vēstules teksts pieejams šeit: goo.gl/QG7O97.

Vēstuli ir parakstījuši: Džemma Skulme - māksliniece, Jānis Zuzāns - uzņēmējs / mākslas mecenāts / fonda "Mākslai vajag telpu" valdes priekšsēdētājs, Laima Slava - mākslas kritiķe / izdevniecības "Neputns" radošā direktore, Miķelis Fišers - mākslienieks, Kaspars Zariņš - mākslinieks / LMA profesors, Katrīna Neiburga - māksliniece, Ilze Avotiņa - māksliniece, Kristīne Luīze Avotiņa - māksliniece, Daiga Rudzāte - mākslas kritiķe / "Arterritory" galvenā redaktore, Vija Zariņa - māksliniece / LMA asociētā profesore, Aigars Bikše - mākslinieks / LMA profesors, Baiba Morkāne - galerijas "Bastejs" vadītāja, Kristaps Ģelzis - mākslinieks, Zaiga Gaile - arhitekte, Ieva Kalniņa - mākslas vēsturniece / kuratore, Kristaps Zariņš - mākslinieks / LMA prorektors, Ritums Ivanovs - mākslinieks, Līga Sāne - galerijas "Pegazs" vadītāja, Diāna Barčevska - mākslas zinātniece / "Mūkusalas mākslas salona" vadītāja, Anda Treija - mākslas zinātniece / galerijas "Daugava" vadītāja, Inga Šteimane - mākslas vēsturniece / kuratore, Ilze Žeivate - galerijas "Māksla XO" vadītāja, Ilona Arne - mākslas zinātniece.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu