Paradīzē uz vienu dienu

Sāksim jau ar to, ka viss brauciens bija kā paradīze, visu ceļu ideāla mūzika, ideāli cilvēki. Hostelis bija super, pateicoties Ievai, vispār Ievai ļoti liels PALDIES, ka visu bija izplānojusi, bet sākšu rakstīt ar to, ar ko sākās brauciens.

Jau no agra rīta Teikas pieturā sagaidīju Ievu un Gunu un gājām pie Pita Andersona un Annas uz dzīvokli. Par laimi varējām sasildīties pie viņiem, jo ārā gaidot viens otru bijām kārtīgi nosaluši!

Viss brauciens pagāja klausoties rokenrolu, smejoties un smaidot. Vienkārši biju priecīgs, ka varu ceļot kopā ar tik superīgiem cilvēkiem. Kad bijām aizbraukuši līdz Rock Cafe Tallinā gribējās, lai brauciens būtu bijis ilgāks!!

Lai gan izbraucām diezgan savlaicīgi nedaudz nokavējām reģistrēšanos hostelī, bet par laimi viss bija kārtībā un savu istabiņu dabujām. Uzzinājām cikos sākas koncerts un gaidījām vakaru!

Ap pulksten 21:00 bijām jau Rock Cafe un gaidījām pirmo grupu. Pirmie uzstājās Ivo Linna un grupa Rock Hotel. Pēc vairākām dziesmām uz skatuves kāpa arī Pits un izpildīja pāris dziesmas. Protams, man jau kā vienmēr būtu gribējies, lai nodzied vairāk dziesmas. :)

 

Pēc šo mūziķu koncerta jau biju sajūsmā par visu pasākumu un tas, ka vēl uz skatuves kāps Marco Di Maggio Band un Roberts Gordons vispār man lika gandrīz vai lidot pa gaisu!!

Marco ģitāras spēlēšanas prasme ir vienkārši neaptverama! Biju riktīgi priecīgs, ka vēlreiz varu redzēt un dzirdēt kā viņš spēlē. Par Robertu man vispār ir grūti ko pateikt, jo lai arī ko es rakstītu, to nevar vārdiem aprakstīt, to katram pašam vajag dzīvē dzirdēt!

 

Bet tas nav pats labākais, kas šajā pasākumā notika! Pēc koncerta ar Gunu uz soliņa gaidījām, kad Ieva satiks Robertu un dabūs viņa autogrāfu, jo viņai vienīgajai no mums bija aproce, lai tiktu uz beksteidžu pie mūziķiem, bet tad pienāca Matteo (Di Maggio Brothers grupas basģitārists) un aicināja, lai mēs nākam uz beksteidžu! Tā nu es attapos beksteidžā kopā ar pārējiem visiem mūziķiem, kur vēl ilgi pēc koncerta ākstijāmies, dziedājām un kārtīgi izklaidējāmies.

 

Man apmeklējot šo koncertu bija 3 lietas, ko vēlējos izdarīt - safotogrāfēt pasākumu, iespējams dabūt Roberta Gordona autogrāfu un iespējams nofotogrāfēties kopā, bet, kad mēs tur visi kopā izklaidējāmies un runājāmies, tad sapratu, ka man nav nepieciešami viņu autogrāfi, jo bijām iepazinušies un kā tad lai es tagad jautāju autogrāfus un fotogrāfējos kopā tā speciāli! Tas nebija nepieciešams nemaz.

Pēc visa pasākuma, kaut kad jau no rīta, apmainījāmies ar kontaktiem, lai var sarakstīties un es varu visiem bildes aizsūtīt no pasākuma, un norunājām vēl kādreiz noteikti visi saskrieties.

Vispār no šī pasākuma sapratu, ka, lai arī šie visi mūziķi ir lielas rokenrola zvaigznes, viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs visi, viņi ir tikai tikuši zvaigžņu statusā, bet tas nav īpaši izmainījis viņus kā cilvēkus, tāpat viņi ir jautri, ļoti draudzīgi un vienkārši kolosāli cilvēki.

Nākamais rīts. Ar nelielām galvas sāpēm cēlāmies un devāmies brokastot. Ieva atcerējās labu vietiņu netālu no mūsu hosteļa un devāmies uz Honky Tonk! He, ēdām Cowboy breakfast :D Noteikti nākošreiz, kad būšu Tallinā iešu atkal uz turieni.

Citas pārdomas. Šī ceļojuma laikā sanāca arī vilties dažos cilvēkos, bet šī pus gada laikā mani ir piečakarējuši (atvainojos par izteicienu) diezgan daudzi cilvēki, tā kā esmu jau gandrīz vai pieradis. Kādu laiku jau man ir teiciens: "Cilvēki piečakarē - pierodi!" :D Jāsāk mazāk uzticēties cilvēkiem, jābūt  gudrākam, jo pārāk ātri pieķeros cilvēkiem. Un ar katru reizi rodas tāds iespaids, ka tikai retajam interesē tas kā jūtas citi cilvēki, jo, vismaz es painteresējos par apkārtējiem cilvēkiem vai viņiem viss ir ok un vai nav kādas problēmas, nekad necenšos nevienu sāpināt vai atstāt novārtā, vienalga vai tas ir draugs vai paziņa, bet tas ir cits stāsts. No kļūdām jāmācās.

Apmēram tāda bija viena diena manā rokenrol paradīzē, "apmēram", jo nespēju uzrakstīt visu vārdos un pastāstīt kā bija, kas notika, jo vēl joprojām man uz sejas ir liels smaids un prieks par labi pavadīto laiku! :) Cerams, ka nākamais rokenrol festivāls Latvijā tomēr notiks un ceru, ka kādreiz varēšu visus atkal satikt. LIELS paldies Matteo, ka dabūja mani ar Gunu beksteidžā, paldies Ievai par visa brauciena izplānošanu, paldies Pitam un Annai par braucienu. Keep on rocking!