Kāds gabaliņš starp divām mājām.

Labais pagrieziens. Jā! Forši! Apstājās! Mašīna apstājas ceļmalas grantī.
Es vairs neatceros kur tas bija un kas tā bija par mašīnu. Varbūt sarkana, varbūt sedans, varbūt kautkur ceļa posmā starp Siguldu un Cēsīm. Pilnīgi noteikti ir tas, ka tas bija šeit - mīļajā Latvijā.
Viņa nav no tām sievišķīgajām. Un vispār izskatās, ka ir baigā dzērāja un ņemās ar autiņu ķīlēšanu kopā ar tādiem riktīgiem večiem.
Zini, kad iekāpju mašīnā, uzreiz nostrādā tas "pirmais iespaids" un ir sajūta vai nu es gribu parunāt ar šoferi vai nē. Vai es gribu pēc iespējas ātrāk sagaidīt to brīdi, kad tikšu ārā no mašīnas vai es par to galīgi nedomāju un priecājos, ka notiek kustība.
Negribu runāt. Nu nē. Par ko? Sēžu un blenžu ārā pa priekšējo stiklu. Salons piesūcioes ar tādu pretīgu gaisa atsvaidzinātāja smaku. Uzmetu aci panelim. Aha! Redz kur tu maita esi. Zin tāds, ar maziņu, stilizētu ventilatoru un caurspīdīgu tilpnīti. Indīgi dzeltenais šķidrums vēl tikai pusē. Bāc, nu i cilvēkam gaume.
Skan kautkāds disks.
Es gan vairs, pie velna neatceros, kas tas bija. Arī tam nav nozīmes. Drīzāk brīnījos, ka tas ir disks nevis kautkāda veca kasete. Tagad saproti, ko nozīmē "pirmais iespaids"? Momentālie stereotipi!
Viņa sāk čakarēties ap diskiem. Acīmredzot, grib to nomainīt. Es varu palīdzēt! Es bļauju, ka varu palīdzēt. Domās. Mute man ir ciet un es joprojām izliekos, ka mani tas neskar. Stulbais vāciņš! Nē, šitas nav no tiem disku vāciņiem, kas būtu parocīgs šoferiem. Nu nevar to disku dabūt ārā. Sasodīts, man nepatīk šī situācija, jo uzmanība ceļam tiek veltīta minimāla. "Izņemsi, lūdzu?"
Dīvaini, bet šinī brīdi viņa izklausījās pēc krietni citādāka cilvēka nekā biju iztēlojies. Balss laipna. Viņa likās nedaudz kautrīga. Nu tā pavisam minimāli. Tā normāli, ja tev mašīnā ir divi sveši cilvēkiem ar kuriem tu pat neesi runājis, tikai pārmijis dažas standartfrāzes. Un kuriem tev ir jālūdz neliela palīdzība.
Jā, labprāt. Paņemu disku. Gotan Project. O, johaidī. Skaidri neatceros, bet liekas, ka šitas bija kautkas elektronisks un agresīvs. Viņa smaida un saka: "mierīga mūzika mājupceļam." Ironija? Pusmūža cilvēki parasti neklausās ko tādu. Esmu nesaprašanā. Pamāju ar galvu un pasmaidu.
Ko gan citu es varēju darīt. Galu galā izrādījās tiešām mierīga un patīkama mūzika. Arī pati sieviete izrādījās patīkama sarunu biedrene, kaut arī nesanāca ar viņu īpaši tālu aizbraukt. Līdz Cēsu pagriezienam. Varbūt tie bija kādi 30 kilometri, bet varbūt mazāk. Tam vairs nav nozīmes. Nozīme ir tam, ka tagad, aptuveni trīs mēnešus vēlāk, es esmu ieguvis tieši to Gotan Project albumu un tieši TAGAD es to klausos.