Draugi, grābekļi un plāns

Ināra Serra, 13.04.2009., 17:45

Ko dara divas draudzenes, kad vienai puika pēkšņi pazūd, bet otrai viss tik sarežģīti? Vispirms izsūdzas, pesimistiski aizrāda viena otrai uz grābekļiem (uz kuriem jākāpj atkārtoti) un tad... izstrādā plānu.

Patiesībā jau plāna detaļas nav svarīgas. Bet pasēdēt pie kafijām, mazliet atskaidrot vienai otrai galvas un tad jau... viss sāk izskatīties daudz labāk. Lai kā arī neietu attiecībās, draugi ir vissvarīgākie, patiesībā. Divatā sēžot, sākat ķert viena otras grābekļus, tad sākat arī aptvert, cik ļoti tas viss ir cīņa ar vējdzirnavām. Bet kā tad tiek ārā no vāveru riteņiem? Pamainot detaļas. Jo visu bildi jau tāpat nenomainīsi uzreiz.

Un tad tu sāc meklēt. Kādu grābekli likt lietā. Pat tad, ja tā tur nav, tu kaut ko tur piedomāsi. Jebkas, kas šķiet kaut mazliet pazīstams, rada aizdomas par atgriešanos vecajās sliedēs. Līdz uznāk nogurums. Nogurums no paša dzīves. No paša uzstādītām robežām un rāmjiem.

Līdz tu sēdi autobusā, klausies The Chemical Brothers pilnā skaļumā un sāc apzināties, ka esi sācis melot pats sev. Izgudrot lietas, lai tikai nebūtu tiešām jāiesaistās, jāļaujas kaut kam jaunam. Jo visu bildi jau uzreiz nenomainīsi, tu paliec tas pats. Bet nianses ir viens no 3 zelta likumiem kompozīcijā.